6533b7d0fe1ef96bd1259d68

RESEARCH PRODUCT

Padomju sievietes privātās un publiskās dzīves diskurss izdevumā "Kalendārs sievietēm" (1964─1982)

subject

description

Bakalaura darbā “Padomju sievietes privātās un publiskās dzīves diskurss izdevumā “Kalendārs sievietēm” (1964–1982)” autore centusies izpētīt, kādas lomas Brežņeva laikā vajadzēja pildīt padomju sievietei un kādām tēmām vajadzēja ietilpt viņas interešu lokā kontekstā ar procesiem sabiedrībā, ekonomikā un politikā. Darba gaitā veikts empīrisks pētījums, aplūkojot deviņus žurnālus, kas iznāk ar regularitāti reizi gadā, par pētniecisko soli ņemot katru otro gadu periodā no 1964. līdz 1982. gadam. Analīzei tika atlasītas visas publikācijas, tajā skaitā padomu raksti un literārie sacerējumi, izņemot dzeju, jo tā neparāda konkrētas konstrukcijas. Par pētniecības metodi izvēlēta kritiskā diskursa analīze. Teorētisko bāzi veido jaunākā literatūra par Padomju Savienības vēsturi, ekonomiku, dzimti vispār un padomju sievietes dzimtes sistēmu, kā arī avoti, kas skaidro, kas padomju mediju sistēmu un sociālās realitātes jēdzienu. “Kalendārs sievietēm” veido Padomju Latvijas sievietes privātās un publiskās dzīves diskursu, kurā viņai vajadzēja būt vienlaikus darba sievietei, mātei, sievai un mājkalpotājai. Secināts – lai gan ideoloģija atbalstīja sievietes ienākšanu publiskajā telpā, rūpējoties par emancipāciju, privātajā telpā viņai vajadzēja veikt pienākumus, kas raksturīgi patriarhālajai iekārtai. Vēlamajā sievietes interešu lokā ietilpa zinātne, māksla, politika un ekonomika. Līdzšinējie pētījumi ir parādījuši, ka prasība pēc “supersievietes” – strādājošas mātes – ir raksturīga staļinismam, tomēr arī Brežņeva laikā šīs tendences saglabājas, pievienojot izglītotas un politiski aktīvas mājkalpotājas lomu. Atslēgas vārdi: Padomju Savienība, Brežņevs, ideoloģija, kritiskā diskursa analīze, sieviete, padomju sieviete, privātā dzīve, publiskā dzīve.