6533b82afe1ef96bd128bbca

RESEARCH PRODUCT

Attīstības sadarbības politika Eiropas Savienībā: daudzpusējās un Apvienotās Karalistes, Francijas, Zviedrijas divpusējās politikas salīdzinājums

subject

description

Maģistra darbs „Attīstības sadarbības politika Eiropas Savienībā: daudzpusējās un Apvienotās Karalistes, Francijas, Zviedrijas divpusējās politikas salīdzinājums” ir izstrādāts ar mērķi salīdzināt Apvienotās Karalistes, Francijas un Zviedrijas divpusējo un Eiropas Savienības daudzpusējo attīstības sadarbības politiku veidošanu un īstenošanu, kā arī apzināt šo politiku kopīgās un atšķirīgās iezīmes. Darba tēmas izvēli noteica attīstības sadarbības ilgstoša atrašās starptautiskās politikas aktuālajā dienas kārtībā, vēlme noskaidrot, kādas ir divpusējās un daudzpusējās attīstības sadarbības politikas priekšrocības un trūkumi, kā šīs politikas tiek veidotas un īstenotas Eiropas Savienības ietvaros, kā arī izpētīt veco ES dalībvalstu divpusējo attīstības sadarbības politiku ietekmi uz ES daudzpusējo attīstības sadarbību. Apvienotās Karalistes, Francijas, Zviedrijas divpusējās un ES daudzpusējās attīstības sadarbības politikas izpēte tiek veidota, izmantojot noteiktos īstenojamos uzdevumus, kuri ietver: attīstības koncepta teorētisko aplūkojumu, pievēršoties ortodoksālajai un kritiski alternatīvajai pieejai, un attīstību ierobežojošo faktoru un veicinošo mehānismu noteikšanu; attīstības sadarbības kā veida nabadzīgo iedzīvotāju labklājības līmeņa uzlabošanai apskati, pievēršoties divpusējās un daudzpusējās sadarbības priekšrocībām un trūkumiem; ES dalībvalstu – Apvienotās Karalistes, Francijas, Zviedrijas – divpusējās un ES daudzpusējās attīstības sadarbības politikas izpēti un izvērtēšanu; kā arī Apvienotās Karalistes, Francijas un Zviedrijas divpusējās un ES daudzpusējās attīstības sadarbības politikas salīdzinājuma veikšanu. Darbā tiek izvirzīta hipotēze, ka tā saukto veco Eiropas Savienības dalībvalstu divpusējā attīstības sadarbības politika ietekmē Eiropas Savienības daudzpusējās attīstības sadarbības politikas veidošanu un īstenošanu. Konkrēto gadījumu izpētes gaitā izvirzītais pieņēmums gūst apstiprinājumu, jo ES dalībvalstīm ir iespējas ietekmēt ES daudzpusējās attīstības sadarbības politikas veidošanu un īstenošanu caur izveidoto institucionālo mehānismu, ieguldīto finanšu līdzekļu apjomu, savu prioritāšu lobēšanu starptautiskā mērogā, ko tās arī aktīvi izmanto, kā rezultātā ES daudzpusējā attīstības sadarbības politika ietver lielāko daļu šo dalībvalstu noteikto mērķu un prioritāšu, tādējādi sniedzot papildus garantijas to īstenošanai. Jānorāda arī, ka jaunajām ES dalībvalstīm pagaidām šādas ietekmes nav, jo tām trūkst pieredzes darbībā ES institūcijās, to attīstības sadarbības politikas īstenošanai paredzētais budžets ir mazs un statuss starptautiskajā vidē ir ievērojami maznozīmīgāks kā vecajām ES dalībvalstīm.