6533b82dfe1ef96bd12921e3

RESEARCH PRODUCT

Etniskās un konsociālās demokrātijas sociāli politiskie priekšnoteikumi (Izraēlas un Beļģijas gadījumu salīdzinājums)

subject

description

Bakalaura darba tēma ir „Etniskās un konsociālās demokrātijas sociāli politiskie priekšnoteikumi (Izraēlas un Beļgijas gadījumu salīdzinājums)”. Darba mērķis ir izpētīt un salīdzināt demokrātiskos risinājums etnisko attiecību plāksnē. Līdz ar to darbā iezīmējas problēmjautājums: Kādi ir priekšnoteikumi tam, kāds demokrātijas modelis izveidosies vienā vai otrā gadījumā? Darbā tiek izvirzīta hipotēze: Galvenie noteicošie faktori, par labu etnisko attiecību demokrātiskā risinājuma institucionālajam izvietojumam Izraēlā un Beļģijā, bija: 1) galveno etnisko kopienu skaitliskais samērs; 2) etnisko kopienu sociāli politiskā konsolidācijas pakāpe; 3) atšķirības starp etnisko kopienu sociāli – ekonomiskās attīstības līmeņiem. Izvēlētie gadījumi ir divas valstis: Izraēla un Beļģija. Pamatojumu, kādēļ tika izvēlētas tieši šīs valstis, galvenokārt, sastāda aplūkotie rādītāji, kas abām valstīm ir līdzīgi: tās ir līdzīgas pēc teritorijas, iedzīvotāju skaita, iedzīvotāju attīstības līmeņa (izmantoti Human Development Report sniegtie rādītāji), ekonomiskā stāvokļa (par pamatu tika ņemts iekšzemes kopprodukts - IKP). Darbā izmantota salīdzināmā līdzīgo gadījumu metode, ar normatīvo pieeju, kā arī ar valstu centrisko pieeju. Darbs sastāv no divām pamata nodaļām, kur vienā ir aplūkots Izraēlas gadījums, etniskās attiecības vēsturiskā kontekstā starp ebrejiem un arābiem, Izraēlas Valsts Neatkarības Deklarācija un abu etnisko kopienu mūsdienu attiecības, un Izraēlas demokrātijas teorētiskais ietvars – etniskās demokrātijas modelis. Otrajā nodaļā tiek aplūkota Beļģija, kur attiecīgi ir divu segmentu – flāmu un valoņu – attiecību vēsturiskais aplūkojums, Beļģijas Konstitūcijas analīze un divu konfliktējošo segmentu mūsdienu attiecību izvērtējums. Un konsociālās demokrātijas modelis, kas apraksta situāciju Beļģijā. Nobeigumā tiek piedāvāta alternatīva iepriekš aplūkotajiem gadījumiem, kas būtu viens no risinājumiem – multikulturālais demokrātijas modelis. Galvenie secinājumi: Izraēlā izveidotā etniskā demokrātija, tikai pastiprinājusi konfliktu un asās attiecības starp ebrejiem un arābiem. Ebreju nācijas centieni nošķirties no arābiem, viņu diskriminācija tikai veicinājusi arābu minoritātes negatīvismu un vēlmi cīnīties par savam tiesībām, nevis to atkāpšanos no Izraēlas teritorijas. Abu etnisko grupu pastāvēšana uz savas etniskās kopienas interesēm provocē arvien jaunu konfliktu rašanos. Savukārt, Beļģijas gadījums atbilst konsociālās demokrātijas iezīmēm, īpaši, šīs demokrātijas stagnācijai. Beļģijas etniskās grupas – flāmi un valoņi ilgstoši nespēj vienoties par lēmumiem, kas noved pie valdības krīzēm, bet netiek mainīta politika, lai valdība kļūtu stabilāka.