6533b833fe1ef96bd129bc56

RESEARCH PRODUCT

Ekonomisko rīku izmantošana ārpolitikā: Ķīnas un Taivānas attiecību gadījums

subject

description

1949. gads Ķīnas vēsturē ir iezīmējies ar diviem lieliem un nozīmīgiem notikumiem. Pirmkārt, beidzoties pilsoniskam karam, tika nodibināta ĶTR ar ĶKP priekšgalā. Otrkārt, zaudētāj partija- GMD, ieņēma Taivānas salu un pasludināja sevi par vienīgo leģitīmo Ķīnas pārvaldnieku. Kopš šiem notikumiem ir pagājuši jau vairāk nekā 60 gadi, starptautiskā sistēma ir piedzīvojusi milzīgas pārmaiņas, tomēr neskatoties uz visu abu Ķīnu jautājums joprojām ir aktuāls. Jo vairāk to aktualitāti palielina fakts, ka pēdējo divu gadu laika, abu Ķīnu attiecībās ir notikušas lielas izmaiņas, tika parakstīts pirmais oficiālais sadarbības līgums, tika atjaunota satiksme un tirdzniecība Tik krasas pārmaiņas attiecībās rosina vairākus jautājumus: 1) Kāpēc ĶR, kura vairāk nekā 60 gadus realizēja savas ekonomikas protekcionisma politiku no kontinentālas ĶTR, 2 gadu laikā tik būtiski ir izmainījusi savas politikas kursu? 2) Ar kādiem rīkiem Ķīna ir panākusi tik nozīmīgas un ātras izmaiņas? Lai atbildētu uz jautājumiem tiek izvirzīti sekojošie darba mērķi : 1) Izpētīt negatīvo sankciju un ekonomiskā atbalsta jēdzienus; 2) izpētīt Ķīnas un Taivānas attiecību vēsturi; 3) Izpētīt kādus instrumentus izmantoja Ķīna, lai panāktu attiecību uzlabošanās ar Taivānu; 4) skaitliski salīdzināt pozitīvo un negatīvo instrumentu pielietojumu attiecībā uz Taivānu. Izstrādājot šo bakalaura darbu autors balstījās uz pētniecisko hipotēzi – attiecībā pret Taivānu, Ķīna dod priekšroku ekonomikas atbalsta instrumentu izmantošanai, nevis ekonomiskām sankcijām. Darbā tika aplūkotas Ķīnas un Taivānas attiecības laika posmā no1979.gada līdz 2011.gadam. Veicot gadījumu analīzi un salīdzinājumus tika noteikts, ka 30 gadu laikā Ķīna tikai 13 reizes ir pielietojusi ekonomiskus instrumentus, no kuriem 9 reizes var saukties par pozitīvām sankcijām, jeb ekonomisko atbalstu, un tikai 4 reizes tika īstenotas negatīvas sankcijas. Īstenotā analīze apstiprina, ka izvirzītā hipotēze ir pierādījusies. Ķīna divreiz biežāk izmanto tieši pozitīvās, nevis negatīvās sankcijas. Tādai izvēlei ir vairāki skaidrojumi. Tā var apgalvot, ka negatīvo sankciju uzlikšanas izmaksas Ķīnai ir pārāk augstas. It īpaši tuvojoties prezidentālām vēlēšanām Taivānā, negatīvo sankciju īstenošana dotu lielu priekšroku DPP, kas aktīvi atbalsta neatkarības pozīcijas. Ka arī, tai var būt grūtības ar šo darbību pamatojumu un leģitimitāti. Tomēr, lai gūtu pilnīgāku priekšstatu kāpēc Ķīna īsteno šādu politiku un dod priekšroku tieši pozitīvām sankcijām būtu jāizpēta arī agrāka valstu mijiedarbības vēsture - laika posms līdz 1979. gadam.