6533b834fe1ef96bd129d056

RESEARCH PRODUCT

ES un NATO loma Krievijas – Gruzijas konfliktā

subject

description

Bakalaura darba tēma ir ES un NATO loma Krievijas – Gruzijas konfliktā. Šāda tēma tik izvēlēta, jo Krievijas un Gruzijas konflikts bija viens no nopietnākajiem starptautiskajiem konfliktiem pēdējos gados, kam bija milzīgas sekas, turklāt šajā konfliktā tika iesaistītas divas dažādas valstis, kuru spēku samērs bija ļoti atšķirīgs. Bakalaura darba mērķis bija izanalizēt un atrast atbildi uz jautājumu, vai ES un NATO sevi pierādīja, kā kompetentus starptautiskā konflikta vadītājus un darba gaitā tika izvirzīta šāda hipotēze - Krievijas un Gruzijas konflikta gaitā ES un NATO sevi pierādīja kā svarīgus konflikta risināšanas aktierus. Lai varētu pārbaudīt šo izvirzīto apgalvojumu, darbs tika sadalīts četrās galvenajās daļās. Pirmajā daļā tika dots neliels kopsavilkums par bakalaura darba teorētisko ietvaru, par kuru kalpoja autores otrais kursa darbs, kas tika rakstīts par tēmu – ES un NATO loma konfliktu risināšanā, un kur tika aplūkoti tādi teorētiski aspekti, kā starptautiskā konflikta būtība, kā arī vispārējie instrumenti, kurus ir iespējam izmantot, lai risinātu konfliktus. Otrajā daļā tika aplūkoti konflikta pirmsākumi un notikumi tā ietvaros, kā arī tik apskatīts, kāpēc Krievija tik ļoti provocēja Gruziju, kā arī tika aplūkota starptautiskā reakcija. Trešajā daļā tika izanalizētas ES un NATO lomas Krievijas un Gruzijas konflikta ietvaros un pēdējā nodaļā tika aplūkotas šī konflikta sekas. Apkopojot un izanalizējot avotus un literatūru, tika secināts, ka izvirzītā hipotēze tiek daļēji pierādīta, jo ES bija nozīmīga loma, lai apturētu Krievijas un Gruzijas konfliktu, kā arī tā iesaistījās Gruzijā, lai to padarītu stabilāku gan pirms augusta karadarbības, gan pēc tās, tādējādi parādot sevi, kā vajadzīgu un nopietnu konfliktu risināšanas aktieru. Taču NATO loma šajā konfliktā bija ļoti minimāla, pieturoties pie atbalsta izteikšanas Gruzijai un ES, kas vadīja sarunas, lai apturētu bruņoto konfliktu, un pie niecīgu izmaiņu veikšanu nostājā pret Krieviju, piemēram, NATO – Krievijas padomes apturēšanā, kā arī tās oficiālās darbības bija visai novēlotas. Tomēr abas organizācijas sastapās ar dažādām problēmām, piemēram, nespēju vienoties par to, kā vajadzētu izturēties pret Krieviju un vai uzlikt kādas sankcijas. Šāda nespēja galvenokārt bija saistīta ar Eiropas valstu nevēlēšanos sabojāt savas attiecības ar Krieviju, jo tā ir nopietna tirdzniecības partnere, turklāt Eiropas valstis ir atkarīgas no Krievijas enerģijas dēļ. Taču atšķirībā no NATO, Eiropas Savienība ātri iesaistījās diplomātiskās sarunās un jau pēc piecām dienām 2008. gada augusta karš bija beidzies.