6533b836fe1ef96bd12a1891

RESEARCH PRODUCT

Ar kontrastvielu saistīta gadolīnija deponēšanās galvas smadzenēs

subject

description

Ievads:Pēdējo 5 gadu laikā publicētie pētījumu rezultāti, kuros tika norādīta saistība starp atkārtoti ievadītām gadolīniju saturošas kontrastvielas devām un signāla hiperintensitāti bazālajos kodolos magnētiskās rezonanses (MR) nekontrastētajos T1 attēlos, kas radīja pārdomas par to, vai signāla pieaugumam ir saistība ar kontrastvielas veidu, ievadītās kontrastvielas daudzumu. Pētījuma mērķis:Noteikt un raksturot saistību starp nucleus dentatus un globus pallidus signāla intensitātes izmaiņām un ievadīto kontrastvielas veidu un daudzumu pacientiem, kas veikuši vismaz 6 MR izmeklējumus ar gadolīniju saturošas kontrastvielas ievadi. Materiāli un metodes:Retrospektīvajā pētījumā tika iekļauti 29 pacienti, kas stacionēti PSKUS ar dažāda veida galvas smadzeņu audzējiem, encefalītu, mielītu, encefalomielītu un multiplo sklerozi. Tika izveidota pacientu datubāze, veikta datu statistiskā analīze. Rezultāti: Pacienti tika sadalīti divās grupās. Pirmā grupa (n=18, 70 bazālie kodoli) saņēma tikai makrociklisku (Gadovist) kontrastvielu. Gan nucleus dentatus pret pons (ND/P) (n=18), gan globus pallidus pret thalamus (GP/T) (n=17) signāla intensitātes (SI) attiecībām tika noteikta cieša korelācija starp pirmo un pēdējo izmeklējumu, rs=0,75, 95% CI 0.362-1.09 un rs=0,77, 95% CI 0.412-1.120 attiecīgi, p<0.001. Vidējais ND/P un GP/T SI attiecības pieaugums salīdzinot pirmo un pēdējo izmeklējumu nebija statistiski nozīmīgs (p=0.885 un p=0.811 attiecīgi). Salīdzinot vidējos SI attiecības rādītājus pirmajā izmeklējumā un pēdējā pēc tā, vai tika saņemta staru terapija (n=8) vai netika (n=6), netika konstatētas statistiski nozīmīgas izmaiņas ne ND/P, ne GP/T, p=0.621 un p=0.642, attiecīgi. Otrās grupas pacienti (n=11, 252 bazālie kodoli), kas saņēma gan makrociklisku, gan lineāru kontrastvielu tika sadalīti divās grupās: vienā grupā tika iekļauti pacienti, kuriem bija vizuāli nosakāma gadolīnija deponēšanās (n=7), otrā grupā tika iekļauti pacienti bez vizuāli nosakāmas gadolīnija deponēšanās (n=4). Salīdzinot pacientu grupas ar vizuāli nosakāmu gadolīnija deponēšanos (n=7) un bez vizuāli nosakāmas gadolīnija deponēšanās (n=4), nav konstatētas nozīmīgas SI attiecību izmaiņas ne ND/P, ne GP/T salīdzinot pirmo un pēdējo izmeklējumu datus (p=0.397, p=0.411 attiecīgi). Salīdzinot pacientu grupu ar vizuāli nosakāmu gadolīnija deponēšanos (n=7) ar pacientu grupu, kas saņēmusi tikai makrociklisku kontrastvielu (n=18) nav statistiski nozīmīgas SI attiecību izmaiņas salīdzinot pirmā un pēdējā izmeklējuma vidējos rādītājus ND/P (p=0.123), taču ir statistiski nozīmīgas izmaiņas GP/T (p=0.004). Secinājumi: Makrocikliska kontrastviela (gadobutrols) neizraisa SI palielināšanos bazālajos kodolos. Staru terapija neietekmē SI bazālajos kodolos pacientiem, kas saņēmuši makrociklisku kontrastvielu. Iegūtie rezultāti neuzrāda pārliecinošu fokālu ietekmi uz SI galvas smadzenēs, lietojot lineāras gadolīniju saturošas kontrastvielas, kas apliecinātu gadolīnija deponēšanos bazālajos kodolos