6533b85cfe1ef96bd12bc35f

RESEARCH PRODUCT

Morālā kompetence un pašefektivitāte ārstēm un psiholoģēm.

subject

description

Rezumējums Pētījuma mērķis bija noskaidrot, vai pastāv atšķirības ārstu – sieviešu un psiholoģu morālās kompetences līmenī, un vai ārstu un psihologu grupās pastāv statistiski nozīmīga saistība starp morālo kompetenci un vispārējo pašefektivitāti, un vai pastāv atšķirības šo grupu saistības starp morālo kompetenci un vispārējo pašefektivitāti ciešumā. Pētījumā piedalījās 22 ārstes un 26 psiholoģes, kuras visas savā profesijā ieguvušas augstāko izglītību vismaz maģistra grāda līmenī, un aktīvi šajā profesijā praktizē. Vidējais vecums ārstēm ir 48,50 gadi, vidējais vecums psiholoģēm ir 33 gadi. Vidējais darba stāžs savā profesijā ārstēm ir 22,68, bet vidējais darba stāžs savā profesijā psiholoģēm ir 6,63. Pētījumā tika izmantots Morālo spriedumu tests (Moral Judgement Test (MJT)) un Vispārējās pašefektivitātes skala (General Self-efficacy Scale). Pētījumā tika konstatēts, ka pastāv statistiski nozīmīgas atšķirības starp ārstu – sieviešu un psiholoģu morālās kompetences līmeni, ārstēm iegūstot zemākus rezultātus nekā psiholoģēm, kā arī pēc absolūtās skalas uzrādot zemākus rezultātus nekā vairumam cilvēku, kas pildījuši MJT. Netika konstatētas statistiski nozīmīgas saistības starp morālo kompetenci un vispārējo pašefektivitāti ne ārstu, ne psihologu grupā, kas norāda, ka šīs saistības ciešumā nepastāv atšķirības starp grupām. Pētījuma rezultāti atklāj nepieciešamību dziļāk izpētīt apstākļus, kas nosaka medicīnas personāla morālās kompetences veidošanos. Tāpat tie liek aktualizēt jautājumu par morālās kompetences ietekmi uz cilvēka spējām efektīvi atrisināt morāli pretrunīgas situācijas. Atslēgas vārdi: ārstes, psiholoģes, morālā attīstība, morālā kompetence, pašefektivitāte, vispārējā pašefektivitāte.