6533b860fe1ef96bd12c3422

RESEARCH PRODUCT

Gudrās varas izpausmes ārpolitikā: Latīņamerikas gadījums

ĒRika Gūtmane

subject

Politikas zinātne (politoloģija)

description

Mūsdienu pasaule ir tik ļoti savstarpēji atkarīga un sarežģīta, un tas stipri apgrūtina valsts interešu un mērķu realizāciju. Vairs nepietiek ar tradicionālajiem ārpolitikas instrumentiem, ne cietās, ne maigās varas avoti vieni paši bieži vien nav pietiekami kāda jautājuma veiksmīgai atrisināšanai. Citiem vārdiem, ir nepieciešams kombinēt varas resursus, radot gudru pieeju problēmu risināšanai. Šī darba mērķis ir izveidot vispārīgu metodoloģisku ietvaru gudrās varas klātbūtnes noskaidrošanai, kuru būtu iespējams tālāk pielietot pēc iespējas plašāka gadījumu klāsta (gan jau notikušo, gan pašlaik aktuālo problēmu) pētīšanai un šo ietvaru pielietot praksē, izpētot vienu konkrētu gadījumu. Izvēlētais empīriskais gadījums ir Konkurences Aizsardzības Mehānisma (MAC) līguma starp Argentīnu un Brazīliju parakstīšanas gaita. Darbā izvirzīta hipotēze, ka, lai panāktu rūpniecības aizsargmehānismu (MAC) līguma parakstīšanu, Argentīnas ārpolitikā izpaužas gudrās varas kombinācija, kur no cietās varas avotiem izmantots ekonomiskais, bet no maigās varas – iekšpolitikas un ārpolitikas faktori. Izveidotais metodoloģiskais ietvars gudrās varas klātbūtnes noskaidrošanai sastāv no četrām darbībām: a) jāaplūko konkrētā gadījuma konteksts, piemēram, ja tiek pētītas valstu attiecības, jāapskata šo valstu ārpolitikas nostādnes un nākotnes vīzijas, tādējādi zināmā mērā izskaidrojot valsts izvēles rīkoties tieši tā un ne citādi, b) jāidentificē konkrētā gadījumā iesaistītos aktierus un jāapskata to mijiedarbība, c) jāizpēta aiz katras institūcijas stāvošie politiskie spēki un d) (pēc izvēles) jāpiemeklē atbilstošs precedents un jāsalīdzina tas ar pētāmo gadījumu: šādā veidā „mācīšanās no kļūdām” kļūst pārredzamāka. Darba gaitā noskaidrojas, ka hipotēze ir patiesa. Kā cietās varas ekonomiskās dabas instruments gadījumā tika konstatēta koercīvā jeb piespiešanas diplomātija, galvenokārt ka draudu veidā formulētos augstu Argentīnas amatpersonu izteikumos, kā arī galveno rūpniecības jomu pārstāvošo organizāciju izdarīto spiedienu uz sarunu vešanas procesā iesaistītajiem politiķiem. Kas attiecas uz maigās varas avotiem, iekšpolitikas faktori parādās tajā, ka šo aizsardzības mehānismu izveidošanas nepieciešamību Argentīna pamatoja kā nepieciešamu reģionālās integrācijas veicināšanai un demokrātisko vērtību stiprināšanai. Ārpolitikas faktors savukārt ir saistīts ar abu valstu savstarpējo nepieciešamību – valstis ir vajadzīgas viena otrai, lai arī atšķirīgas motivācijas dēļ.

https://dspace.lu.lv/dspace/handle/7/16659