6533b860fe1ef96bd12c3e19

RESEARCH PRODUCT

Uzvedības problēmas un dzīves mērķi bērnu namā un ģimenēs dzīvojošiem jauniešiem

subject

description

Rezumējums Šī bakalaura darba ietvaros tika izvirzīti divi pētījuma jautājumi: 1. „Kādas internalizētās un eksternalizētās uzvedības problēmu atšķirības pastāv starp bērnu namos un ģimenēs dzīvojošiem pusaudžiem?” 2. "Kādas dzīves mērķu atšķirības pastāv starp bērnu namos un ģimenēs dzīvojošiem pusaudžiem?" Pētījumā piedalījās 60 respondenti vecumā 16-18 gadi – 30 no bērnu namiem, 30 no vispārizglītojošām skolām (pilnām ģimenēm). Respondentu vidējais vecums ir M = 16,90 gadi, SD = 0,80. Grupas tika pielīdzinātas savā starpā pēc dzimuma un vecuma. Pētījumā tika izmantotas divas metodes: 1. Bērnu uzvedības novērtējuma anketa (11-18 gadi) (Achenbach T., Youth self –report,2001). Latvijā šo instrumentu ir adaptējušas S. Sebre un I.Laizāne (2006) 2. Dzīves mērķu skala (Aspirations Index, Kasser & Ryan,1996). Latvijā šo instrumentu ir adaptējusi S. Ikauniece (2009). Pētījumā tika atklāts, ka Latvijas bērnu namos dzīvojošajiem 16-18 gadus veciem pusaudžiem ir raksturīgi augstāki noslēgšanās sevī/nomāktības rādītāji un, tendenču līmenī, augstāki ir arī trauskmes/nomāktības rādītāji. Atšķirības eksternalizētās uzvedības rādītājos bērnu namos un pilnās ģimenēs dzīvojošajiem pusaudžiem netika novērotas. Pētījumā pārādījās statistiski nozīmīgas atšķirības starp bērnu namā un ģimenes dzīvojošo pusaudžu grupām uztvertajos sasniegumos – bagātība, popularitāte, personīgā izaugsme un veselība, kā arī ārējos mērķos kopumā, bet netika novērotas atšķirības mērķu nozīmībā un uztvertā iespējamībā tos sasniegt nākotnē. Bakalaura darbā gūtie secinājumi apstirpina iepriekšējos pētījumos paustus atzinumus, ka bērnu namos audzinātie bērni ir īpaša riska grupa, tādejādi ir būtiski nodrošināt šiem bērniem emocionālo atbalstu un psiholoģisko palīdzību. Atslēgas vārdi: internalizēta uzvedība, eksternalizēta uzvedība, dzīves mērķi, bērnu namos dzīvojošie pusaudži