Search results for "ģeogrāfija."
showing 10 items of 396 documents
Gaisa kvalitātes aprīkojuma “GRIMM” stacijas izmantošana putekšņu pētījumos
2018
Bakalaura darba tēma ir gaisa kvalitātes aprīkojuma “GRIMM” stacijas izmantošana putekšņu pētījumos. Darbā tiek analizēti 2014. gada pavasara putekšņu, gaisa kvalitātes stacijas un meteoroloģiskie dati. Pētījuma sākumā tiek izvirzīta hipotēze, ka kvalitātes stacijas GRIMM datus ir iespējams izmantot putekšņu pētījumos. Tiek izmantoti gaisa kvalitātes stacijas dati, kuri atbilst anemofīlo putekšņu izmēriem, iegūtie dati tiek salīdzināti ar pētāmo putekšņu datiem. Tiek apskatīta arī meteoroloģisko faktoru ietekme uz Burkard uztvērēja un gaisa kvalitātes stacijas GRIMM datiem. Darba mērķis ir izpētīt, vai gaisa kvalitātes stacijas GRIMM lielo frakciju (18,75- 34 µm) dati ir izmantojami putekšņ…
Ainavu struktūras nozīme zivjērgļa Pandion Haliaetus ligzdošanas vietas izvēlē
2016
Pētījuma mērķis bija ainavu struktūras nozīmes analīze zivjērgļa (Pandion haliaetus) ligzdošanas teritorijas izvēlē Latvijā. Zivjērgļa galvenās ekoloģiskās prasības pret dzīvotni ir ūdenstilpnes (barošanās) vietas un piemērotu ligzdošanas teritoriju pieejamība. Pētījuma rezultātā tika izanalizēta ainavu struktūra ap zivjērgļa ligzdām. Analīze parāda, ka 55% aizņem purvu teritorijas, kas bieži izpilda abas ekoloģiskās prasības. Izstrādātais biotopa piemērotības modelis norāda uz konkrētiem mainīgiem, kas jāņem vērā prognozējot piemērotākās teritorijas. Teritorijas piemērotības pieaug, ja attālums līdz tuvākajam purvam, mežam un ūdenstilpnei samazinās. Zivjērglis izvēlas teritorijas, kas atro…
Ainavas raksturiezīmju novērtējums Viesītes novadā
2020
Ainavu raksturiezīmju jeb kvalitāšu apzināšana sniedz informāciju par ainavas ekoloģisko potenciālu, sociālekonomiskajiem un kultūrvēsturiskajiem resursiem, kas nosaka ainavas kvalitāšu vērtēšanas nozīmīgumu lokālā mērogā. Bakalaura darbā “Ainavas raksturiezīmju novērtējums Viesītes novadā” veikta Viesītes novada ainavu telpu kvalitāšu vērtēšana un analīze, izmantojot Zemgales reģionālās ainavas un zaļās infrastruktūras plānā reģionālajam mērogam izstrādāto daļēji kvantitatīvo metodiku. Ainavu kvalitāšu indikatoru novērtēšanai izmantotas kamerālās metodes un veikti lauka apsekojumi. Bakalaura darba ietvaros konstatēts, ka reģionālam mērogam izstrādātā daļēji kvantitatīvā metodika piemērojam…
Bēgļu un alternatīvo statusu ieguvušo personu integrācijas iespējas un prakse Latvijas sabiedrībā
2016
Pēdējo gadu laikā ģeopolitiskās situācijas izraisītā aktīvā imigrantu plūsma no Tuvo Austrumu un Āfrikas reģioniem uz Eiropu tiek definēta kā migrācijas krīze. Dažādu tautību, kultūru un reliģiju cilvēki bēg no dienvidu valstīm labākas dzīves meklējumos. Eiropas valstīm cilvēkus, kuri bēg no kara un lūdz patvērumu ir pienākums uzņemt un palīdzēt šīm personām. Bēgļu integrācija sabiedrībā ir jautājums, kam tiek pievērsta īpaša uzmanība. Šajā pētījumā tika analizēta Eiropas migrācijas krīzē iesaistītie bēgļi un alternatīvo statusa ieguvušās personas, kā arī to integrācijas un prakses iespējas Latvijā, analizējot valsts institūciju sadarbību ar nevalstiskajām organizācijām. Bakalaura darba mēr…
Dabisko zālāju apsaimniekošanas mūsdienu prakses Latvijā
2015
Bakalaura darbs sniedz informāciju par dabisko zālāju apsaimniekošanas praksēm Latvijā. Darbā apkopota informācija par tradicionālās lauksaimniecības prakšu izmaiņām kopš 19.gs. – 20.gs mijas, apskatīta mūsdienu zinātniskā literatūra, veikta mediju analīze, analizēta Lauku attīstības programmas pasākumos veiktā apsaimniekošana un tās izvērtējumi un veikta dabisko zālāju apsaimniekotāju anketēšana un analizēti tās rezultāti. Lauku attīstības programmas ietvaros aptuveni trešajā daļā zālāju veikta biodaudzveidībai nepiemērota apsaimniekošana. Līdzīgi rezultāti vērojami arī darba ietvaros izstrādātajā aptaujas analīzē. Zinātniskās literatūras analīze atklāj nepietiekošu ilglaicīgas apsaimnieko…
Augsnes sasaluma dziļuma ilglaicīgās izmaiņas Latvijā
2016
Maģistra darbs „Augsnes sasaluma dziļuma ilglaicīgās izmaiņas Latvijā” ir veltīts augsnes sasaluma dziļumu atšķirību raksturošanai Latvijas teritorijā, un to ietekmējošo faktoru noteikšanai. Pētījuma mērķis ir izvērtēt augsnes sasaluma dziļuma ilglaicīgās izmaiņas saistībā ar klimata mainību Latvijas teritorijā. Iegūtie rezultāti liecina, ka periodā no 1966. līdz 2015.gadam, mēnešu skaits, kuros augsnes sasaluma dziļums nepārsniedz 20 cm atzīmi, ir būtiski palielinājies 3 stacijās. Tāpat 3 stacijās ir būtiski samazinājies maksimālais sasaluma dziļums. Pētījums apstiprina augsnes sastāva un ģeogrāfiskā novietojuma ievērojamo ietekmi uz sasaluma dziļumu Latvijā.
Humusa formu, organiskā oglekļa un kopējā slāpekļa krājas izmaiņas katēnā: Lielā un Pemmas purva rietuma mala – Vilkkalns
2020
Šajā pētījumā tiek pētīta humusa formu būtiska mainība salīdzinoši nelielā teritorijā, līdz ar to arī C un N krājas telpiskās izmaiņas nelielā teritorijā. Kā pētījuma teritorija ir izvēlēta katēna Lielajā un Pemmas purvā un tam pieguļošajā meža teritorijā, kas ataino automorfu, pushidromorfu un hidromorfu augšņu mainību. Pētījuma mērķis ir raksturot humusa formas un to ķīmiskās īpašības Lielajā un Pemmas purvā un tam pieguļošo mežu teritoriju augsnēs, un novērtēt humusa formu dažādību mazā mērogā. Pētījuma rezultāti liecina, ka vietas reljefs, mitruma režīms un ģeoloģiskie apstākļi ietekmē organisko vielu sadalīšanās apstākļus un atšķirīgu humusa formu veidošanos. Šī pētījuma gaitā ir noska…
Mijattiecību telpas Rīgas naktsdzīvē: "iziešanas ārā" ģeogrāfija
2019
Maģistra darbā “Mijattiecību telpas Rīgas naktsdzīvē: “iziešanas ārā” ģeogrāfijas” ir analizētas, aprakstītas un interpretētas Rīgas nakts vietu mijattiecību telpas un to saiknes. Darba mērķis ir raksturot mijattiecību telpas Rīgā, kas veidojas, jauniešiem esot nakts vietās un pārvietojoties uz un no tām, un to afektīvās atmosfēras. Pētījums ir kvalitatīva un kvantitatīva vietas studija, kura balstās uz mijatttiecību ģeogrāfijas idejām. Izmantotas dažādas metodes un dati: tiešsaistes aptaujā iegūti dati par Rīgas jauniešu mobilitāti un “iziešanas ārā” paradumiem, dati par nakts vietām, iedzīvotāju izvietojumu un ar novērojumiem iegūti nakts vietu profili. Tika secināts, ka jaunieši neatkarī…
Biotopu daudzveidība bērnu un vecāku uztverē: Vecdaugavas piemērs
2018
Palielinoties urbāno teritoriju izmēriem, aizvien vairāk bioloģiski daudzveidīgas teritorijas tiek iekļautas pilsētu sistēmās, kas nozīmē lielāku pakļautību antropogēnai slodzei, tomēr starp dažādām pilsētas iedzīvotāju sociālajām grupām pastāv maldīgi uzskati par bioloģiskās daudzveidības vērtībām, tādēļ ilgtspējīgas sabiedrības veidošanā nepieciešama lokālo iedzīvotāju uztveres pētniecība, kas ļautu apzināt zināšanu iztrūkumus par bioloģisko daudzveidību pilsētvidē. Pētījuma mērķis ir noskaidrot pamatskolas vecuma bērnu un viņu vecāku biotopu daudzveidības uztveri savas urbānās dzīvesvietas apkārtnē. Tā kā 21.gs. aizvien straujāk attīstās tiešsaistes ģeogrāfiskās informāciju sistēmas, šaj…
Dižkoku ģeogrāfija Ventspils novadā
2016
Bakalaura darba “Dižkoku ģeogrāfija Ventspils novadā” mērķis bija apkopot visu publiski pieejamo informāciju par dižkokiem Ventspils novadā, ņemot vērā, ka šobrīd esošā informācija ir sadrumstalota un neprecīza. Pētījuma ietvaros ir apkopota informācija par 298 dižkokiem un potenciālajiem dižkokiem, atrasts un uzmērīts 21 jauns dižkoks un 3 potenciālie dižkoki - Ventspils novadā. Ir izveidots kartogrāfiskais materiāls par dižkoku izplatību Ventspils novada pagastos. Pētījumā sniegta diskusija par dižkoku izplatības īpatnībām Ventspils novadā un dižkoku apzināšanas problēmām.