Search results for "Latvieši"
showing 8 items of 38 documents
Latviešu romānistika PSRS 20. gadsimta 20.–30. gados
2018
Pētījuma “Latviešu romānistika PSRS 20. gadsimta 20.–30. gados” mērķis ir parādīt, kā romāni iekļaujas PSRS literatūras kopainā 20. gadsimta 20.–30. gados, pievēršot uzmanību to atbilsmei sociālistiskā reālisma principiem, kā arī katra literārā darba savdabīgajām iezīmēm. Maģistra darba centrā ir seši romāni – Sīmaņa Berģa “Ziemeļu pionieri” (1934), Alvila Cepļa “Kalpi” (1933) un “Zeme” (1936), Linarda Laicena “Limitrofija” (1934), Oskara Rihtera “Meži šalc” (1936) un Eduarda Salenieka “Jautrais rudens” (1934). Latviešu padomju romānistika nav viendabīga – visos romānos ir saskatāmas sociālistiskā reālisma iezīmes, taču ne visi būtu uzskatāmi par padomju varas apoloģētiem; paralēli deklarat…
Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls. 2019, Nr. 2 (110)
2019
Žurnāls sagatavots LU Akadēmiskās attīstības projekta “Zinātniskā periodiskā izdevuma “Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls” sagatavošana un izdošana 2019. gadā” (vad. Dr. hist. Kristīne Ante) ietvaros
Karikatūru naratīva un metaforu uztveres atšķirības latviešu un krievu auditorijās Latvijā: Krimas aneksijas gadījums
2016
Maģistra darba mērķis ir noskaidrot kādi karikatūras elementi ietekmē dažādu informatīvu telpu lasītāju spēju uztvert karikatūru naratīvu un metaforas, kā arī izpētīt, vai pastāv atšķirības karikatūru uztveršanas procesā un uztveršanas rezultātā starp izvēlētajām divām informatīvu telpu pārstāvjiem, proti, latviešiem un krievvalodīgiem. Naratīvā valoda tiek saprasta nevis kā patiesības nodošanas instruments, bet kā jēgas konstruēšanas veids un noteikums. Stāstot šo vai citu stāstu, cilvēki atrodas tālu no patiesas un objektīvas notikumu interpretācijas. Tie konstruē patiesību notikumu vietā, un tā rodas personīga naratīva patiesība, un šī stāsta subjektīva forma padara unikālu cilvēka iekšē…
MtDNS mutāciju, kas ir saistītas ar antibiotiķu inducētu nesindromisku kurlumu, noteikšana etnisku latviešu populācijā
2018
Šajā darbā ir aplūkota cilvēku mitohondriālā genoma 12S rRNS kodējošā gēna (MT-RNR1) polimorfismu izplatība etnisku latviešu populācijā. Vismaz sešas šī gēna mutācijas – A1555G, C1494T, T1095C, T961G, 961insC(n) un A827G – tiek asociētas ar paaugstinātu ototoksicitātes risku, lietojot aminoglikozīdu klases antibiotikas. Mutāciju noteikšanai 12S rRNS gēna fragmenti tika sekvenēti 191 etnisko latviešu mtDNS paraugam. Rezultātā 14 no tiem tika identificēta kāda no mitohondriālajām mutācijām, to skaitā četri patogēnie varianti, starp kuriem vienam tika konstatēta saistība ar mtDNS H11a haplogrupu, un divi jauni varianti, G951A un T961A, kuru loma ototoksicitātes patoģenēzē vēl ir neskaidra. Ieg…
Vjetnamas kara atspoguļojums trimdas latviešu presē (1965-1973)
2021
Bakalaura darba nosaukums ir ‘’Vjetnamas kara atspoguļojums trimdas latviešu presē (1965-1973).’’ Darba mērķis ir iegūt priekšstatu par Vjetnamas kara ietekmi uz trimdas latviešiem, kuriem piederēja nozīmīga loma Latvijas neatkarības idejas saglabāšanā un latvietības uzturēšanā laikā, kad Latviju bija okupējusi Padomju Savienība (1945-1991). Viens no veidiem kā izpētīt plašāk trimdas latviešu dzīvi un darbu trimdas apstākļos, ir izpētīt viņu sarakstīto presi, kas var kalpot kā spogulis trimdas latviešu idejām, uzskatiem un darbiem. Taču tā kā preses materiāls ir ļoti bagātīgs, tad tika izvēlēta konkrēta tematika, ko pētīt. Šajā darbā tas ir Vjetnamas karš, viens no spilgtākajiem un ietekmīg…
Латыши
1917
Iz Sibīrijas dzīlēm
2019
Tamāra Heidemane lasītāju iepazīstina ar Sibīrijas latviešu likteņu un etnoloģijas izpētes vēsturi. Pētījumu bagātina autores personīgi uzzinātais un piedzīvotais Krasnojarskas novadā - bijušajā Sibīrijas- Jeņisejas guberņā, piecus gadus strādājot par skolotāju Lejas Bulānā. Manuskripts tiek publiskots pēc autores lūguma.
Из глубины Cибири
2019
Тамара Хайдемане знакомит читателя с историей исследования судьбы и этнологии сибирских латышей . Исследование обогащено личными знаниями и опытом пребывания автора в Красноярском крае, бывшей Енисейской губернии Сибири, где она пять лет работала учителем в поселке Нижний Булан. Рукопись публикуется по просьбе автора.