Search results for "bentos"
showing 9 items of 19 documents
Alūksnes ezera zivju sabiedrība – tās sastāvs un zivju sugu barošanās 2014. gada vasaras sezonā
2015
Bakalaura darbs izstrādāts Vides Risinājumu institūta un Alūksnes novada pašvaldības projekta „Alūksnes ezera gultnes, piekrastes zonas veģetācijas un ekosistēmas pētniecība” ietvaros. Darbā mērķis bija raksturot Alūksnes ezera zivju sabiedrības sastāvu un izpētīt dominējošo zivju sugu barošanās paradumus. Zinātniskā kontrolzveja pamatā veikta pēc Eiropas un Latvijas zivju paraugu ievākšanas standarta, izmantojot Nordic tipa daudzacu žauntīklus. Konstatēts, ka Alūksnes ezera zivju sabiedrība atbilst mērenās klimata joslas mezotrofu ezeru ihtiofaunai un ka no konkrētām zivju sugām gan pēc biomasas, gan pēc skaita dominēja asari Perca fluviatilis. Saistībā ar zivju barošanās paradumiem secinā…
Estudio faunístico, ecológico y ambiental de la fauna de Anélidos Poliquetos de sustratos sueltos de las islas Chafarinas (Mar de Alborán, S.W. Medit…
2008
RESUMEN La fauna de Anélidos Poliquetos de los fondos de sustratos blandos de las islas Chafarinas ha sido estudiada mediante muestreo con draga ancla bilateral tipo Holme. Del conjunto de individuos examinados, han sido identificados 194 taxones (dos a nivel genérico), distribuidos en 128 genéros. Se ha realizado un estudio monográfico para cada una de las especies, incluyendo su perfil biocenológico, elaborado a partir de la recopilación selectiva de la información bibliográfica y nuestras propias observaciones. Entre los resultados faunísticos del presente estudio, podemos destacar: 1) Son citadas por primera vez para la cuenca mediterránea las especies: Pisione guanche, Glycera dayi, Ne…
Slocenes upes ekoloģiskās kvalitātes novērtējums Tukuma pilsētā pēc makrozoobentosa sabiedrībām
2016
Bakalaura darbs „Slocenes upes ekoloģiskās kvalitātes novērtējums Tukuma pilsētā pēc makrozoobentosa sabiedrībām” izstrādāts no 2014. līdz 2015. gadam. Darba mērķis ir noteikt Slocenes upes ekoloģisko kvalitāti, izmantojot makrozoobentosa sabiedrības pēc avārijas notekūdeņu attīrīšanas iekārtās. Darbā apkopoti literatūras dati par makrozoobentosa funkcionālajām barošanās grupām, organismu ekoloģiju, upju tipoloģiju, ūdeņu sastāvu, hidromorfoloģiskajiem rādītājiem, saprobitāti, ASPT, DSFI, EPT, Šenona Vīnera un MMQ indeksiem. Pētījumā analizēts makrozoobentosa organismu taksonomiskais sastāvs piecos upes posmos un divās vietās Šlokenbekas dzirnavu ezerā, raksturoti upes hidromorfoloģiskie rā…
El gobierno de las aguas por instituciones comunitarias. La desmunicipalización en la acequia de Escalona (1591-1783)
2018
La historiografía viene proponiendo un doble modelo en lo que concierne a la imbricación de las instituciones políticas locales en el gobierno de las aguas y la gestión hidráulica realizada: acequias sometidas a control municipal, en las que correspondía a los ediles del consitorio adoptar decisiones relevantes y ejercer jurisdicción, frente a una minoría exigua de macrosistemas en los que los colectivos de regantes realizaron una gestión autónoma. En otros trabajos he cuestionado esta dicotomía en l’Horta, recalcando que la imbricación de instituciones municipales y oficiales de la monarquía fue allí relevante (Peris, 1992, 2003a, 2014a, 2014b). El presente artículo, que combina referencia…
Zoobentosa sugu sastāva novērtējums Baltijas jūras ostās saistībā ar vides faktoriem
2018
Maģistra darba “Zoobentosa sugu sastāva novērtējums Baltijas jūras ostās saistībā ar vides faktoriem” pētījums izstrādāts no 2015. līdz 2017. gadam. Darba izstrāde veikta Latvijas Hidroekoloģijas institūtā Valsts pētījumu programmas “Latvijas ekosistēmu vērtība un tās dinamika klimata ietekmē” – EVIDEnT un Latvijas – Lietuvas - Taivānas sadarbības projekta BALMAN ietvaros. Darba mērķis ir apzināt cieto grunšu zoobentosa, tai skaitā arī svešzemju, sugu sastāvu Baltijas jūras ostās un novērtēt to izplatību saistībā ar vides faktoriem. Maģistra darbā analizēta pieejamā literatūra par Baltijas jūras fizikāli - ģeogrāfiskajiem un vides apstākļiem, raksturoti plašāk izplatītie nogulumi jeb grunts…
Talsu ezera un Vilkmuižas ezera ekoloģiskā stāvokļa novertēšana pēc fitoplanktona un makrozoobentosa
2021
Pēdējās desmitgadēs pieaugusi ūdenstilpju eitrofikācija. Nepārdomātās apsaimniekošanas dēļ, ūdenstilpēs pieaug piesārľojuma līmenis, līdz, kas nereti saistās ar zilaļģu masveida savairošanos, kas ne tikai apdraud paša ūdensobjekta saglabāšanos, bet arī liedz ilgtermiľā paplašināt ūdensobjekta pielietojumu cilvēku dzīves vides un labklājības uzlabošanai. Lai noteiktu ūdenstilpes ekoloģisko stāvokli, tiek izmantoti daţādas indikatororganismu grupas (fitoplanktons, makrozoobentoss). Maģistra darba mērķis ir analizēt Talsu un Vilkmuiţas ezeru ekoloģisko kvalitāti pēc fitoplanktona un makrozoobentosa. Darbā ir analizēti būtiskākie Eiropas Savienības un Latvijas tiesību akti, kas saistīti ar ūden…
Rīgas līča austrumu piekrastes cieto grunšu bentosa bioloģiskā daudzveidība kā ekoloģiskā stāvokļa rādītājs
2021
Maģistra darba mērķis-novērtēt Rīgas līča cieto grunšu ekoloģisko stāvokli aizsargājamai jūras teritorijai Ainaži-Salacgrīva pēc bentiskajām sabiedrībām. Pētījuma aktualitāte-līdz šim fragmentāri veikta izpēte par Rīgas līča cieto grunšu bentosa bioloģisko daudzveidību un ekoloģisko kvalitāti. Konstatētas būtiskas izmaiņas, kas notikušas pēdējās desmitgades laikā kopš pēdējo pētījumu veikšanas. Darba ietvaros veikts pētījums 4 transektēs, veicot videofilmēšanu un paraugu ievākšanu nirstot 9 stacijās pa 3 atkārtojumiem. Noteikts bentosa sastāvs un tā bioloģiskā daudzveidība, novērtēta ekoloģiskā kvalitāte piekrastē pēc Šenona-Vīnera indeksa, PEQI indeksa, Igaunijas (Torn et al. 2017) un Vāci…
Baltijas jūras aizsargājamās teritorijas "Nida-Pērkone" akmeņaino biotopu funkcionēšana un ekoloģiskais stāvoklis
2020
Šajā darbā tiek pētīta akmeņaino biotopu funkcionēšana un ekoloģiskais stāvoklis aizsargājamajā jūras teritorijā ‘’Nida-Pērkone’’, kas atrodas Latvijas R piekrastē. Lai noteiktu biotopu funkcionēšanu un ekoloģisko stāvokli, tika ievākti makrobentosa paraugi un veikti zemūdens video uzņēmumi. Atkarībā no dziļuma iespējams novērot makrobentosa sugu mainību un izplatību. Pētījumā novērtēts bentosa pārklājums ar cieto substrātu noteiktajā teritorijā. Iegūta sakarība starp makrobentosa sugu daudzveidību atkarībā no substrāta un izpētīta savstarpēja sugu simbioze. Iegūtie dati salīdzināti ar 2006.gada LHEI iegūtajiem datiem.
Zemes lietojuma veidu ietekme uz ezeru ekoloģisko kvalitāti Gaujas upju baseinu apgabalā
2020
Zemes lietojuma veids ir viens no būtiskākajiem faktoriem, kas ietekmē upju un ezeru ekoloģisko kvalitāti. Daudzās upēs un ezeros nepārdomātās apsaimniekošanas dēļ ir lielas biogēno vielu, pesticīdu un komplekso ķīmisko savienojumu koncentrācijas. Maģistra darba mērķis ir noskaidrot dažādu zemes lietojuma veidu ietekmi uz Gaujas upju baseina apgabalā esošu ezeru ekoloģisko kvalitāti. Darbā tika izmantoti virszemes ūdeņu kvalitātes monitoringa dati, ekoloģiskās kvalitātes novērtējuma pielietotie bioloģiskie indeksi - T, ASPT, DSFI, EPT, Šenona-Vīnera daudzveidības indekss (H), LLMMI - morfoloģiskie ezeru parametri. Pētījuma rezultāti parādīja, ka biogēno vielu (Nkop) noplūde no aramzemēm neg…