Search results for "bioloģija"
showing 10 items of 1141 documents
Gripas vīrusa hemaglutinīna peptīdu attīrīšana, strukturālā izpēte un imunoloģiskās īpašības
2017
Gripas vīrusa mažorais virsmas antigēns hemaglutinīns (HA) ir primārais vīrusa neitralizējošo antivielu mērķis. HA stiebrs jeb stalks ir strukturāli konservatīvs proteīna domēns, kas šobrīd raisa plašu interesi kā potenciāls universālas gripas vakcīnas kandidāts. Darba ietvaros tika analizēti divu HA apakštipu (H1 un H3) stalka peptīdi, kas savstarpēji pārklājas C galā, – 57 aminoskābju garais peptīds 1 un N-galā pagarinātais 72 aminoskābju garais peptīds 2. Darbā tika veikta stalka peptīdu ekspresija, attīrīšana un kristalizācija. Analizējot H1 peptīda 1 kristālstruktūru, tika noteikts, ka apstākļos pie pH 6,7 tas ir trimērs, kura konformācija atbilst pilna garuma HA post-fusion struktūrai…
DAUDZZIEDU AIRENES RAIBUMA VĪRUSA SERĪNA PROTEĀZES STRUKTURĀLIE PĒTĪJUM
2020
Bakalaura darbs tika izstrādāts no 2019. gada septembra līdz 2020. gada maijam Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrā, Augu virusoloģijas laboratorijā Dr. biol. Andra Zeltiņa un Dr. biol. Inas Baļķes vadībā. Pētījuma objekts ir daudzziedu airenes raibuma vīrusa serīna proteāze. Sobemovīrusu serīna proteāzes veic poliproteīnu 2a un 2ab šķelšanu pa specifiskiem šķelšanas saitiem funkcionālajos domēnos. Proteāžu katalītiskā centra triādes aminoskābes ir D-H-S, kuru nomaiņa samazina vai inaktivē to katalītisko darbību. 3D struktūra ir publicēta tikai Sesbānijas mozaīkas vīrusam. To veido divas β mucas, kas savienotas ar garu starpdomēnu cilpu. Proteāzes pieder pie glutamil-peptidāzēm,…
Arbuskulārās mikorizas strukturālās izmaiņas piekrastes augos pelēkajās kāpās Pāvilostā un Užavā
2017
Darba mērķis bija noskaidrot arbuskulārās mikorizas aktivitāti, salīdzināt sezonālo ietekmi un mikorizas hifu morfoloģiju jūrmalas pērkonamoliņa Anthyllis maritima Schweigg.. pūkainā plostbārža Tragopogon heterospermum Schw. un čemurainās mauragas Hieracium ubmellatum sakņu fragmentos.Apskatot iegūtos rezultātus tika noskaidrots, ka kāpās biežāk sastopama Arum tipa hifu morfoloģija un augu suga nav noteicošais faktors hifu morfoloģijas veidošanās procesos, jo sugas ietvaros tika konstatēti visi tipi. Arbuskulārās mikorizas tipus pēc to morfoloģijas noteikt izdevās tikai tad, ja saknēs sastopamas visas struktūras - arbuskulas, vezikulas un hifas. Papildus noskaidroja, ka sezonas laikā mikori…
Eirāzijas bebra Castor fiber sezonālā un diennakts aktivitāte pilstētvidē - Rīgas pilsētas kanāla piemērs
2021
Pasaulē ir zināmi pētījumi par Eirāzijas bebra uzvedību dabiskos apstākļos, taču tā maz pētīta urbānā vidē, kur šķietami pastāv vairāk apdraudējumu un traucējumu. Nav skaidrs, vai bebrs, dzīvojot pilsētā, spēj nodrošināt nepieciešamo barības krājumu daudzumu ziemai. Darba mērķis ir noskaidrot bebra sezonālo un diennakts aktivitāti Rīgas pilsētas kanālā. Lai varētu konstatēt bebru ģimenes sezonālo un diennakts aktivitāti Rīgas kanāla malas koka zarā tika uzstādīta mednieku kamera. Laika posmā no 2017. līdz 2021. gadam konstatētas 598 bebra aktivitātes fotofiksācijas kamerā. Aktivitāte sākas pēc saulrieta ap plkst. 20 un ilgst līdz pat plkst. 9 no rīta. Vislielākā aktivitāte no 42 nedēļas līd…
Zivju sabiedrības sezonālās izmaiņas Liepājas ostas akvatorijā saimnieciskās darbības ietekmē
2021
Darbā analizēta Liepājas ostas akvatorijas zivju sabiedrība, tās sezonālās izmaiņas, un to galvenie ietekmējošie faktori. Datu ievākšana, veicot kontrolzveju ar zinātniskajiem tīkliem trīs gadu garumā, četrās sezonās (rudens, ziema, pavasaris, vasara) sniedz precīzu ieskatu par zivju sugu sezonālajām izmaiņām. Papildus ievāktie hidroloģiskie dati ļauj spriest par galvenajiem ietekmējošajiem faktoriem. Darbu vēl unikālāku padara vienā no pētījuma posmiem veiktā ostas padziļināšana, izceļot grunti, kas ļauj ne tikai novērtēt papildus faktoru ietekmi uz zivju sugu mainību, bet izdarīt secinājumus arī par saimnieciskās darbības ietekmi uz zivju sabiedrību akvatorijā, novērot ostas ekosistēmas a…
Protozooplanktons kā potenciāls indikators pilsētvides hidroekosistēmās
2015
Pētījuma mērķis ir noskaidrot, vai protozooplanktona organismi ir potenciāli pielietojami pilsētvides hidroekosistēmu ekoloģiskā stāvokļa novērtējumam. 2014. gada veģetācijas sezonā analizēti 26 paraugi, kas ievākti reizi mēnesī divos ezeros un divos karjeros. Tika aprēķināta ciliātu biomasa, veikta organismu sezonālās dinamikas un izmēru grupu sadalījuma analīze. Šāda veida pētījumi par pilsētas ūdenskrātuvju novērtēšanu, analizējot protozooplanktonu, ir pirmie Latvijas teritorijā. Nākotnes pētījumos jāiekļauj arī oligotrofi ezeri, lai novērtētu ciliātu izmēru grupu dinamiku, mainoties trofijas līmenim. Bakalaura darbs izstrādāts no 2014. gada augusta līdz 2015. gada maijam Latvijas Univer…
Sintētisko miRNS ietekme uz zarnu mikrobioma kompozīciju 2. tipa cukura diabēta peļu modelī
2022
Zarnu mikrobioma kompozīcijas izmaiņas tiek asociētas ar dažādām slimībām, tostarp otrā tipa cukura diabētu (T2D). Interese par T2D ārstēšanu, regulējot mikrobiomu, ir strauji augusi. Ir pierādīts, ka miRNS spēj tieši saistīties pie baktērijām, tādējādi ietekmējot to sastopamību. Lai noskaidrotu, vai un kā miRNS ietekmē mikrobioma sastāvu un diabēta izpausmes diētas ierosinātā T2D peļu modelī, tām tika orāli nodrošināta nedēļu ilga dažādu miRNS terapija, kam sekoja fēču metagenoma sekvencēšana. Pelēm, kas saņēma paaugstināta tauku satura barību, miRNS terapijas ietekmē izmainījās zarnu mikrobioma kompozīcija. Pēc miR-141-3p terapijas atšķirīgi sastopami bija Eggerthellaceae, Clostridiales, …
Sirds ritma variabilitātes maiņas kuņģa sekrēcijas cefāliskās fāzes laikā
2015
Darbs veltīts autonomās nervu sistēmas eferento ietekmju izpētei uz kuņģa sekrēciju cefāliskās fāzes laikā. Lai novērtētu šīs eferentācijas kāpumus un kritumus, klīniskajā fizioloģijā tiek piedāvāts izmantot SRV novērtēšanas metodi. Vēlējāmies noskaidrot SRV maiņas, novērtējot desmit klīniski veselu pieaugušu cilvēku SRV parametrus „rīta miera” un „laboratorijas miera” apstākļos, kā arī cefāliskās fāzes laikā – 20 minūtēs pēc MMB. Secinājumi: dažādu viena indivīda SRV datu noturīgums ir atšķirīgs, bet cikla garuma atšķirības nepārsniedz 1,5%, RMSSD – 5%. Savukārt „rīta miera” un ”laboratorijas miera” datu salīdzinājums liecina, ka tie atšķiras nenozīmīgi. Eksperimenta ar MMB rezultāti apsti…
Uz vīrusiem līdzīgo daļiņu bāzētas anti-sklerostīna vakcīnas prototipa izveide
2022
Uz VLP bāzētas vakcīnas organismā izraisa spēcīgu antivielu atbildes reakciju, ko pastiprina uz VLP virsmas simetriski izkārtotie un atkārtotie antigēnu motīvi. Bakalaura darba mērķis bija izveidot uz VLP balstītus anti-sklerostīna vakcīnas prototipus, kas potenciāli varētu inhibēt endogēno sklerostīna pašantigēnu organismā. Bakalaura darbā tika konstruēti sklerostīna ekspresijas vektori, rekombinantais sklerostīna proteīns tika ekspresēts E.coli, attīrīts un ar divām atšķirīgām metodēm ķīmiski konjugēts pie dažādiem VLP. Visefektīvākā konjugācija ar natīvo sklerostīnu tika konstatēta Qβ un ESE001 VLP, izmantojot BCN-PEG8-NHS un tetrazīna-NHS ķīmiskās iezīmes, tādēļ šie konjugāti tika atlas…
Skolēnu veidotie mācību video fizikas un bioloģijas apguvē
2017
Skolēnu veidotie mācību video fizikas un bioloģijas apguvē. Bārda Rūta, darba vadītāja Dr.phys. Dudareva I., bakalaura darbs, 48 lappuses, 6 nodaļas un 11 apakšnodaļas 16 attēli, 7 tabulas, 5 pielikumi 5 lappušu apjomā, izmantoti 15 literatūras avoti. Latviešu valodā. Darbā aprakstītas skolēnu veidoto video materiālu izmantošanas iespējas fizikas un bioloģijas apguvē. Izveidots apkopojums jautājumiem fizikā un bioloģijā, kuros skolēni var veidot mācību video. Izveidots apkopojums par latviešu valodā pieejamiem mācību video tematā “Mehāniskās svārstības un viļņi”. Darbības pētījumā izstrādāti un aprobēti metodiskie materiāli tematā “Mehāniskās svārstības un viļņi”. Noskaidrota skolēnu attiek…