Search results for "bioloģija"

Kontrolētas dedzināšanas ietekme uz augsnes bruņērču (Acari:Oribatida) sugu sabiedrībām priežu mētrājā, aizsargājamo ainavu apvidū "Ādaži"

2018

Bruņērces līdz šim ir maz izmantotas sukcesiju pētījumos un zināšanas par augsnes faunas un bruņērču atbildes reakcijām uz dažādiem traucējumiem ir ierobežotas, taču to relatīvi lēnais dzīves cikls un plašā izplatība tās padara par efektīviem ilgtermiņa bioindikatoriem, kas var liecināt par degšanas ietekmes smagumu. Darba mērķis ir noskaidrot kontrolētas dedzināšanas ietekmi uz augsnes bruņērču sabiedrībām, zemsedzi un augsnes parametriem priežu mētrājā. Augsnes paraugi ievākti pirms un 16 dienas pēc kontrolētas dedzināšanas. Pēc degšanas bruņērču indivīdu skaits samazinājies par 93% un sugu skaits par 77%. Izmaiņas ietekmē degšanas ietekmes smagums. Pēc traucējuma eudominējošs taksons ir …

Kontrolētas degšanas ietekme uz augsnes bruņērču (Acari: Oribatida) sugu sabiedrībām un sukcesija divu gadu periodā priežu mētrājā, aizsargājamo aina…

2020

Mežu degšanai ir būtiska loma barības vielu apritē un bioloģiskajā daudzveidībā. Bruņērces (Acari: Oribatida) ir svarīgi organisko vielu noārdītāji. Kontrolēta dedzināšana var sniegt vērtīgu informāciju par post–pirogēnas sukcesijas procesu. Darba mērķis ir noskaidrot degšanas ietekmi uz augsnes bruņērču sabiedrībām, veģetāciju un augsnes parametriem priežu mētrājā un sukcesiju divu gadu periodā. Pēc degšanas konstatēts būtisks indivīdu blīvuma un daudzveidības samazinājums, bet divu gadu laikā tie būtiski palielinās. Apstiprināts, ka sugu sabiedrības pēc degšanas veido sugas, kam ir raksturīgs augsts indivīdu blīvums pirms traucējuma. Novērotas būtiskas veģetācijas un abiotisko faktoru (re…

Ziemojošo zīlīšu izdzīvošanas stratēģijas

1996

Ozolu meža atēnošanas ietekme uz skrejvaboļu (Coleoptera: Carabidae) sugu sabiedrībām un tās ietekmējošiem faktoriem dabas liegumā Paņemūnes meži

2015

Skrejvaboles ir viena no skaitliski lielākajām un daudzveidīgākajām vaboļu dzimtām, kuras bieži izmanto pētījumos par traucējumu ietekmi uz meža zemsedzes faunu. Darba mērķis - noskaidrot, kā ozolu meža atēnošana no eglēm ietekmē skrejvaboļu sabiedrības un to potenciāli ietekmējošos vides faktorus – veģetāciju un un augsnes īpašības. Pētījumā ar Bārbera tipa lamatām trīs reizes tika ievākti 90 paraugi no sešiem apsaimniekotajiem un trīs kontroles parauglaukumiem, ap katru lamatu pirms un pēc atēnošanas tika noteikts veģetācijas segums un augu sugas, katrā parauglaukumā tika noteikts augsnes mitrums un pH. Darbā tika secināts, ka ozolu atēnošanai ir minimāli ietekmējusi skrejvaboļu sabiedrīb…

Ozona potenciālā izmantošana nerūsējošā tērauda virsmu dezinfekcijai gaļas pārstrādes uzņēmumos- dezinficējošo īpašību novērtējums laboratorijas apst…

2015

Bakalaura darbs tika izstrādās Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskajā institūtā „BIOR”, Pārtikas un vides izmeklējumu laboratorijas Mikrobioloģijas nodaļā. Gaļas produktu un izstrādājumu ražošanas uzņēmumā “Grāvendāle” tika ņemti 15 virsmu nomazgājumu paraugi no dažādām ražošanas ceha virsmām, kas saskaras gan ar gatavo produkciju, gan ar izejvielām. Katrā paraugā tika noteikta Listeria, Enterobacteriacea, ZNGB, pienskābo baktēriju un Staphylococcus aureus klātbūtne. Tikai S.aureus klātbūtne netika noteikta nevienā paraugā. Pēc klātbūtnes noteikšanas tika identificēta katra mikroorganisma suga, attiecīgi tās bija- Listeria monocytogenes, Enterobacter cloacae, Klebisell…

Indikatori piekrastes lagūnu biotopu struktūras un funkciju novērtēšanai

2015

Indikatori piekrastes lagūnu biotopu struktūras un funkciju novērtēšanai Laura Ločmele. 2015. Piejūras mitrāju biotopu kompleksi Latvijā ir reti sastopami.Šī iemesla dēļ veikts pētījums ar mērķi novērtēt piejūras lagūnu stāvokli un noskaidrot to kvalitāti raksturojošos indikatorus. Lauka apstākļos tika ievākti dati par ūdens ķīmiskajiem parametriem, lagūnu floru un veģetāciju. Ar attālās izpētes palīdzību, iegūti dati par veģetācijas struktūru un lagūnu ģeogrāfiskajiem parametriem. Galvenās darbā izmanotās datu apstrādes metodes bija PCA, TWINSPAN un korelācijas analīze. Tika veikta lagūnu kvalitātes novērtēšana, balstoties uz to struktūras un funkciju indikatoriem. Pētījumā tika secināts, …

Ložņu āboliņa (Trifolium repens L.) Eiropas populāciju ģenētiskās daudzveidības salīdzinājums

2021

Ložņu āboliņam ir plašs izplatības areāls – no arktiskiem reģioniem līdz augstkalnu (6000 m) reģioniem. Tas ir plaši izplatīts arī vietās ar augstu vides piesārņojuma līmeni. Maģistra darba mērķis ir noteikt ložņu āboliņa Eiropas populāciju ģenētisko daudzveidību atkarībā no dažādiem augšanas apstākļiem. Ģenētiskās daudzveidības noteikšanai tika izmantota iPBS metode un izstrādāta metode UV-B starojuma izraisītas retrotranspozonu pārvietošanās noteikšanai. Rezultāti liecina, ka analizētā Eiropas populācija iedalās divos lielos klāsteros, atsevišķi izdaloties augstkalnu apgabalam. Secināts, ka augstkalnu reģionos izplatītās populācijas ģenētiski ir atšķirīgas no zemienēs izplatītājām. Analiz…

Iedzimtu hiperholesterinēmiju izraisošo mutāciju noskaidrošana Latvijas populācijā

2015

Iedzimta hiperholesterinēmija (IH) ir nopietna ģenētiskā slimība, kurai raksturīgs paaugstināts zema blīvuma lipoproteīnu holesterīna daudzums asinīs. IH ir riska faktors sirds-asinsvadu slimībām. Šīs slimības cēlonis visbiežāk ir mutācijas četros gēnos – LDLR, APOB, PCSK9 un LDLRAP1. Darba mērķis bija noskaidrot IH fenotipu izraisošās mutācijas četros gēnos Latvijas populācijā, izmantojot liela apjoma paralēlās sekvenēšanas metodi. Darbā tika analizētas mutācijas 98 pacientos, kuriem ir aizdomas par IH. Ģenētisko variāciju noteikšanai tika izmantota jaunās paaudzes pusvadītāja sekvenēšanas metode. Rezultātā tika atrastas 97 dažādas nomaiņas, vairums no kurām ir APOB un LDLR gēnos, bet vism…

Proteīndisulfīdizomerāzes A17 izoformas strukturālie un funkcionālie pētījumi

2020

Bakalaura darba mērķis ir izpētīt PDI A17 (AGR2) izoformas strukturālās un funkcionālās īpašības, pro-onkogēno proteīndisulfīdu izomerāžu (PDI) selektīvo inhibitoru meklēšanas projekta ietvaros. Šīm nolūkam izstrādāt protokolu PDI A17 iegūšanai aktīvā formā, un piemērot proteīnu kodolu magnētiskās rezonanses (KMR) spektroskopijas pētīšanas metodei. Izpētīt saistību starp neaktivēto un aktivēto aziridīn-2-karbonskābes atvasinājumiem un PDI A17 izoformu. Šajā darbā aprakstīta optimizētas PDI A17 izoformas iegūšana, pamatoti izvēlētie apstākļi un metodes proteīna-ligandu saistības testēšanai ar 2D 1H-15N-HSQC eksperimenta palīdzību. Darbā arī ir aprakstīti pirmie rezultāti par aziridīn-2-karbo…

Augstas kapacitātes ārpusšūnu vezikulu izdalīšana ar plūsmas lauka frakcionēšanas metodi mikrofluīdikā

2021

Visas šūnas, tostarp vēža šūnas, izdala nanoizmēra ārpusšūnu vezikulas (EVs), kas satur svarīgas biomolekulas – miRNS, proteīnus un daudzas citas. EVs nodrošina šūnu savstarpējo komunikāciju, regulējot gan normālos gan patoloģiskos apstākļus. Šobrīd tās ir intensīvi pētītas kā potenciālie biomarķieri dažādu slimību diagnostikā un terapijā. Neskatoties uz EV priekšrocībām to izolēšanas metodes kavē EV pielietojumu klīniskajos pētījumos. Uz doto brīdi ir izstrādāti dažādi risinājumi pielietojot mikrofluīdikas ierīces, kas neietekmē EV integritāti un tām ir laba atkārtojamība, taču šīs ierīces ir domātas maza tilpuma paraugiem - serumam un asinīm. Šī darba mērķis ir izveidot mikroiekārtu, kas …