Search results for "bioloģija"

Mājas strazda Sturnus vulgaris pavasara atlidošanas fenoloģijas izmaiņas Ziemeļaustrumeiropā laika posmā no 1922. līdz 2017. gadam

2021

Pētījumā analizētas mājas strazda Sturnus vulgaris pavasara atlidošanas fenoloģijas pārmaiņas Ziemeļaustrumeiropā laika periodā no 1922. līdz 2017. g. un to saistība ar izmaiņām meteoroloģiskā pavasara iestāšanās laikā. Mājas strazdu pavasara atlidošanas laiks būtiski korelē ar pavasara iestāšanos, un periodā no 1922. līdz 2017. g. tas ir kļuvis vidēji par 12 dienām agrāks. Tomēr pārmaiņas pavasara iestāšanās laikā notiek vēl straujāk – tam, pētījumā aplūkotajā periodā, kļūstot vidēji par 27 dienām agrākam. Tādējādi apstiprinās izvirzītā hipotēze, ka gaisa temperatūras pieauguma ietekmē, mājas strazdu pavasara atlidošanas fenoloģija Ziemeļaustrumeiropā pēdējā gadsimta laikā ir kļuvusi būtis…

Ziemeļeiropā ligzdojošo mājas strazdu (Sturnus vulgaris) migrācijas stratēģijas un ziemošanas vietu pārmaiņas pēdējā gadsimta laikā

2022

Siltumnīcas efekta gāzu koncentrācijas palielināšanās atmosfērā ir izraisījusi klimata pasiltināšanos, kas ir ietekmējusi procesus dabā. Izmaiņas ir notikušas arī putnu migrācijās un daudzas tuvo migrantu putnu sugas veic aizvien īsākus migrāciju attālumus. Šajā pētījumā tiek noskaidrots vai un kā vēsturiski izmainās attālums starp tuvā migranta mājas strazda ziemošanas un ligzdošanas vietām klimata izmaiņu ietekmē Ziemeļeiropā. Pētījumā izmantota no EURING datubāzes atlasīta datu kopa par Ziemeļeiropā ligzdošanas laikā apgredzenoto mājas strazdu atradumiem ziemošanas laikā visā Eiropā no 1926. līdz 2019. gadam. Baltijas valstu, Skandināvijas valstu un Polijas mājas strazdu populācijām pēdē…

Vilku pēdu saglabāšanās ilgums dabā atšķirīgā substrātā un meteoroloģiskajos apstākļos

2022

Kopumā Eiropu apdzīvo 10 vilku populācijas. Latviju apdzīvo vilki, kuri ietilpst Baltijas vilku populācijā. Eiropā vilks ir īpaši aizsargājama suga, taču Latvijā ir atļautas ierobežotas vilku medības. Katru sezonu vilku medībām tiek noteikts maksimālais limits, cik īpatņus var nomedīt. Šo medību limitu nosaka pēc vilku populācijas stāvokļa, kuru var noteikt, veicot monitoringu. Viens no galvenajiem monitoringa veidiem ir vilku pēdu nospiedumu fiksēšana sniegā, pēc kura var noteikt vilku izplatības areālu, kas ir viens no populācijas stāvokļa raksturojošajiem rādītājiem. Lai uzlabotu pēdu uzskaites metodiku un noskaidrotu, cik ilgi pēdas saglabājās bezsniega apstākļos un atšķirīgos laikapstā…

Veģetācijas maiņa 80 gadu periodā mežaudzēs Moricsalas dabas rezervātā

2015

Maģistra darbs izstrādāts Moricsalas dabas rezervātā, kas dibināts 1912. gadā, atkārtojot J.V.Grošinska 1932. gada darbu „Moricsalas meža tipi”. Pirms tam 30% salas platības tika izmantotas siena ieguvei vai kā meža ganības. Dati ievākti 2012.-2014. gadā 20 ilglaicīgos parauglaukumos 50*50m platībā. Darba mērķis ir raksturot izmaiņas Moricsalas mežu biotopu veģetācijā un noskaidrot ilglaicīgu mežu augu sugu ekoloģiskās īpašības. Rezultāti parāda, ka kokaudzē nenotiek ozola atjaunošanās, to nomaina liepa, bet bērzu un priedi – egļu audzes, tādējādi saglabājot heterogenitāti. Lakstaugu stāvā parādās tipiskas mežu sugas, ģeofīti, strestolerantas, mirmekohoras, ienāk retas un aizsargājamas un s…

Paplašināta spektra β-laktamāzes kodējošo gēnu noteikšana Escherichia coli kultūrās, kas izolētas no mājas cūkām

2017

Darba mērķis bija izpētīt Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskajā institūtā „BIOR” izolētas Escherichia coli kultūras, nosakot TEM, OXA, SHV, CTX-M I, CTX-M II, CTX-M IV, CMY II un DHA tipa β-laktamāzes gēnu klātbūtni baktēriju kultūru paraugos. Bakalaura darbs izstrādāts 2017. gadā zinātniskā institūta “BIOR” Dzīvnieku slimību diagnostikas laboratorijas Mikrobioloģijas nodaļā un Molekulārās bioloģijas nodaļā. Pētāmie paraugi (Escherichia coli kultūras) bija iegūti no mājas cūku (Sus scrofa domestica) aklo zarnu paraugiem 2016. un 2017. gada VPP “AgroBioRes” ietvaros. Kopā tika analizēti 68 Escherichia coli kultūru paraugi no dažādām saimniecībām. β-lactamāzeskodējošo g…

Meža cūku (Sus scrofa) līķu loma Āfrikas cūku mēra izplatībā: eksperiments dabā

2017

Darba mērķis ir noskaidrot, kādas sugas, cik bieži un daudz dabiskos apstākļos barojas ar meža cūku līķiem. Dzīvniekus fiksēja ar divām Spypoint 8MP Game Camera with Wireless Photo Trans up to 250 Feet un sešām Ltl Acorn 6210 MC automātiskajām dzīvnieku fotokamerām divos parauglaukumos – mežā ar kokiem aizklātā vietā un atklātā vietā meža ielokā. Pētījums veikts sadarbībā ar Vides risinājumu institūtu Cēsu novada Vaives pagastā. Darbā dati analizēti laika posmā no 2016. gada augusta līdz 2017. gada martam. Pēc fotokameru failu analizēšanas secināja, ka visbiežāk ar meža cūkas līķi barojās šādas sugas: krauklis, žagata, meža cūka un rudā lapsa. Novēroja, ka ar meža cūkas līķi barojās meža cū…

MIZGRAUŽU (COLEOPTERA: CURCULIONIDAE, SCOLYTINAE) DAUDZVEIDĪBU IETEKMĒJOŠIE EKOLOĢISKIE FAKTORI UZ PARASTĀS PRIEDES (PINUS SYLVESTRIS L.) MEŽU DEGUMOS

2021

Mizgrauži ir ekoloģiski un ekonomiski nozīmīga kukaiņu grupa, un gaidāms, ka klimata izmaiņu dēļ to ekonomiskā nozīme mežsaimniecībā augs. Šajā pētījumā, kas veikts Stiklu degumā 2019. un 2020. gadā, novērtējot priežu defoliāciju, mirstību un kaitēkļu (trīs ekonomiski nozīmīgu mizgraužu sugu un sveķotājsmecernieku) bojājumu klātbūtni nokaltušajos kokos, secināts, ka otrajā gadā pēc deguma, salīdzinot ar pirmo gadu, augusi priežu defoliācija un mirstība, bet mizgraužu (izņemot galotņu sešzobu mizgrauža) un sveķotājsmecernieku sastopamība nav būtiski mainījusies. No pētītajiem kaitēkļiem par konkurējošiem uzskatāmi galotņu sešzobu mizgrauzi un sveķotājsmecerniekus – otrajā gadā vērojama būtis…

Vides pH ietekme sūnu sporu dīgšanā un sūnaugu attīstībā

1939

Abinieku sugu daudzveidība un nārsta ūdenstilpes Aizsargājamo ainavu apvidū „Ādaži”

2015

Darba ietvaros veikti 5 abinieku sugu (Rana arvalis; Rana lessonae; Epidalea calamita; Pelobates fuscus; Triturus vulgaris) iespējamo nārstošanas vietu apsekojumi Ādažu poligonā, kur notiek militārās apmācības. Darba mērķis: izpētīt ūdenstilpju ekoloģiskās īpatnības un analizēt, kādi faktori veido sugu nārsta nišas. Lauka darbi veikti Ādažu poligona C sektorā, kā parauglaukumus ieviešot apsekotās ūdenstilpes. Apkopota informācija par ūdenstilpju koordinātēm, lielumu, dziļumu, veģetāciju un tajā sastopamajiem abiniekiem. Galvenie rezultāti: izdalās faktori, kas liecina par katras sugas specifiskumu: T. vulgaris - ūdenstilpju dziļums; P.fuscus - makrofītu aizaugums (%); R.lessonae – grīšļu un…

Susceptibility variants for obesity and type 2 diabetes mellitus in the population of Latvia

2014

Darbs ietver pētījumus par riska gēnu lokusos esošo biežo variantu saistību ar 2.tipa cukura diabētu (T2D) un aptaukošanos Latvijas populācijā. Pētījumu parādīja, ka potenciāli funkcionāls variants AGRP asociējas ar paaugstinātu ĶMI. Savukārt, adiponektīna gēna rajonā esošie varianti nav uzskatāmi par būtiskiem aptaukošanās un T2D riska faktoriem mūsu populācijā, bet iespējams ir iesaistīti kardiovaskulāro saslimšanu patoģenēzē. Varianti TCF7L2 ir nozīmīgi T2D riska faktori pacientiem ar normālu ķermeņa svaru. Iegūtie dati papildina informāciju par FTO un TMEM18 rajonos esošo adipozitātes riska variantu saistību ar T2D neatkarīgi no to ietekmes uz izmaiņām ĶMI. Varianti FTO ceturtajā intron…