Search results for "politikas"
showing 10 items of 925 documents
Ukrainas un Sīrijas konfliktu loma ASV Āzijas Klusā okeāna reģiona politikā
2016
Krievijas agresija Ukrainā un Sīrijas pilsoņu kara eskalācija, tajā iesaistoties Daesh, aktualizēja ASV globālo lomu, īpaši Eiropā un Tuvajos Austrumos. ASV tobrīd par stratēģisko prioritāti bija izsludinājusi Āzijas Klusā okeāna reģiona politiku. Atbilstoši ofensīvā reālisma nostādnēm lielvaras tiecas iegrožot potenciālo hegemonu, lai saglabātu savas pozīcijas starptautiskajā sistēmā. Līdz ar to maģistra darbā „Ukrainas un Sīrijas konfliktu loma ASV Āzijas Klusā okeāna reģiona politikā” tiek pētīts, kā iepriekš minētie konflikti atsaucas uz ASV centieniem iegrožot Ķīnas hegemoniskās ambīcijas. Pētījumā secināts, ka šie konflikti nemainīja ASV ārpolitikas prioritātes.
Čečenijas karu ietekme uz drošības situāciju reģionā mūsdienās
2018
Maģistra darbs apskata kā Čečenijas kari ietekmē mūsdienu drošības situāciju reģionā. Kaut arī maģistra darbs ir vairāk vērsts uz vēsturisko notikumu apskatu un analīzi, tas ir nepieciešams, lai pilnvērtīgi izprastu mūsdienu situācijas kontekstu. Autore secina, ka pretēji vispārpieņemtajam uzskatam, ka Pirmais Čečenijas karš bija sekulārs un nacionālistisku mērķu vadīts, patiesībā jau tad iezīmējās čečenu sabiedrības reliģiskā radikalizācija. Darbā tiek apskatītas arī līderības teorijas, lai novērtētu līderu ietekmi uz sabiedrības radikalizāciju gan pirms, gan pēc Čečenijas kariem.
Iespējamie drošības dilemmas riski - Ķīnas un ASV attiecībās Dienvidķīnas jūras reģionā
2017
Bakalaura darbā aplūkotas Ķīnas un ASV attiecības 21. gadsimtā saistībā ar Dienvidķīnas jūras reģionu. Darba mērķis ir apskatīt ASV un Ķīnas attiecības caur drošības dilemmas prizmu. Tiks apskatīts drošības dilemmas koncepts, tā attīstības vēsture un veidošanās nosacījumi. Tiks veikta analīze, balstoties uz šī brīža situāciju starp ASV un Ķīnu, noskaidrots, kādā drošības dilemmas posmā ir abu valstu attiecības – pasīvajā, aktivizētajā, akūtajā vai spirālē. Darbā izvirzīta hipotēze: ASV un Ķīnas attiecības ir nonākušas drošības dilemmas drošības dilemmas modeļa pedējā posmā – aktivizētajā drošības dilemmā. Minētā hipotēze pētījuma gaitā apstiprinājās.
ASV ekonomiskās un drošības politikas intereses attiecībā uz Ķīnu no 2012. līdz 2015. gadam
2016
Tēma par ASV ekonomiskajām un drošības politikas interesēm attiecībā uz Ķīnu no 2012. gada līdz 2015. gadam ir aktuāla, jo 21. gadsimta starptautisko politiku un varas līdzsvaru pasaulē noteiks ASV un Ķīnas attiecību dinamika. Darba mērķis ir izpētīt instrumentus, ar kādiem ASV cenšas saglabāt stratēģisko pārākumu un novērst Ķīnas reģionālo hegemoniju ASV ārpolitisko prioritāšu Āzijas-Klusā reģiona kontekstā. Tā kā ASV cenšas uzlabot savas pozīcijas Āzijas-Klusā okeāna reģionā sakarā ar Ķīnas varas un ietekmes pieaugumu, tika izvirzīta hipotēze par to, ka ASV ekonomiskās un drošības politikas intereses attiecībā uz Ķīnu ir cieši saistītas ar ASV-Ķīnas attiecību dinamiku, noteicošo lomu spēl…
Krievijas un Ķīnas attiecības Centrālāzijas reģionā politikas un ekonomikas jomās no 2000.-2017. gadam
2018
Maģistra darbā tiek aplūkotas Krievijas un Ķīnas attiecības Centrālāzijas reģionā 2000-2017.gados. Darba mērķis ir izpētīt Krievijas un Ķīnas ārpolitikas kursus attiecībā pret Centrālāziju, ņemot vērā abu valstu lielvaru ambīcijas. Par darba teorētisko bāzi tika izmantota neoreālisma teorija, kas tiek sadalīta uz ofensīvo un defensīvo reālismu. Empīriskajā daļā izmantoti Krievijas un Ķīnas ārpolitiskie lēmumi attiecībā pret Centrālāzijas reģionu. Darba rezultāti apstiprina, ka Ķīnas ārpolitikā bija vērojama pāreja no defensīvā uz ofensīvo reālisma pieeju.
Krievijas un Ķīnas cīņa par ietekmi Centrālāzijas valstīs
2018
Maģistra darbs analizē pašreizējo Krievijas Federācijas un Ķīnas Tautas Republikas padziļināto interesi Centrālāzijas reģionā. Pēdējos gados no Ķīnas puses ir pieaugusi interese šo reģionu ekonomiski attīstīt, izveidojot jaunu “Viena cela, vienas jostas” iniciatīvu, taču lai to realizētu, Ķīnai ir jāņem vērā arī Krievijas intereses reģionā. Maģistra darbs analizē šo divu lielvaru cīņu par ietekmi reģionā.
ASV normas un institūcijas: Ķīnas gadījums Pasaules Tirdzniecības organizācijā
2016
Pētījums apskata PTO normu rakstura ietekmi uz mehānismiem, ko ASV izmanto, lai nodrošinātu Ķīnas PTO normu ievērošanu. Pētījuma mērķis ir noteikt, vai normu pārkāpuma sākumā ASV izmanto samiernieciskus vai tiesiskus mehānismus. Pētījuma uzdevumi ir 1) noteikt iemeslus formālu procedurālu un substantīvu normu nepieciešamībai starptautiskajā tirdzniecībā, 2) analizēt PTO izvirzīto normu raksturu Ķīnai un 3) noteikt ASV samierniecisku vai tiesisku mehānismu lietošanu, lai panāktu PTO normu ievērošanu Ķīnā. Teorijā tiek izmantota režīmu teorijas un konstruktīvisma sintēze. Tiek lietota gadījumu izpētes metode. Pētījuma rezultāti nosaka, ka ASV sākumā lieto samiernieciskus mehānismus procedurāl…
Krievvalodīgās nevalstiskās organizācijas kā Krievijas ietekmes realizācijas instruments. Latvijas un Moldovas gadījums
2015
Maģistra darbs „Krievvalodīgās nevalstiskās organizācijas kā Krievijas ietekmes realizācijas instruments. Latvijas un Moldovas gadījums” ir ticis izstrādāts ar mērķi analizēt Krievijas ietekmes stiprināšanu caur vienu no nozīmīgajiem KF ārpolitiskajiem virzieniem- „tautiešu politikas” kultūras un izglītības dimensiju. Balstoties uz darba teorētiskajā daļā veikto „maigās varas” koncepta un konstruktīvisma pieejas analīzi, tika izstrādāts analītiskais ietvars, kurā tika izdalīti trīs nozīmīgi nacionālās identitātes konstruēšanās procesu ietekmējošie elementi- valoda, vēsturiskā atmiņa un kultūra, kā arī aprakstītas to iespējamās aktivizācijas iespējas apzinātas apskatāmā procesa ietekmēšanas …
U.S. Grand Strategies Towards Russia 2001-2017
2021
Disertācija analizē ASV visaptverošo stratēģiju kā analītiska koncepta un praktiska rīka lomu ASV ārpolitikā, fokusējoties uz ASV stratēģijām pret Krieviju. Teorētiskajā daļā ir izstrādāta šo stratēģiju klasifikācijas sistēma, kas tiek izmantota, lai kodētu un veiktu satura analīzi četrām ASV Nacionālās drošības stratēģijām un 36 ASV prezidentu runām par Krieviju no 2001.–2017.g. Šajā laika periodā ASV visaptverošā stratēģija pret Krieviju pēc 2014.g. Krievijas agresijas Ukrainā mainījās no liberālisma internacionalizācijas stratēģijas uz dominēšanas un liberālisma internacionalizācijas sajaukumu. Lai gan ASV visaptverošā stratēģija nav bijusi tik ilgtermiņa un iekšēji saskanīga kā to apgal…
Izpildvaras politikas koordinācijas mehānismu eiropeizācija: Igaunijas, Latvijas un Slovēnijas pieredze
2021
Promocijas darba mērķis ir izvērtēt un salīdzināt Igaunijas, Latvijas un Slovēnijas izpildvaras koordinācijas mehānismu eiropeizācijas panākumus un riskus pirms un pēc iestāšanās ES laika periodā no 1995. - 2019. gadam. Darba teorētiskais modelis paredz, ka, pieaugot eiropeizācijas ietekmei uz izpildvaru, nacionālās ES politikas koordinācijas mehānisms kļūst funkcionāli un institucionāli strukturētāks. Autors secina, ka pārvaldības reformas ir ilgtspējīgākas, ja to īstenošanu nodrošina sistēmiski noturīgs koordinācijas mehānisms. Mazinoties ES funkcionālajam spiedienam dalības ES posmā, nozīmīgāku ietekmi uz koordinācijas mehānismiem iegūst nacionālā līmeņa faktori, savukārt ES jautājumu ko…