Search results for "vaina"

Tiranizēšanas aculiecinieka pieredzes izteiktības saistība ar kauna un vainas izjūtu

2019

Darba mērķis ir noskaidrot saistības starp aculiecinieku pieredzes izteiktību un kauna un vainas izjūtu. Pētījumā tika iekļauti pusaudži no 13 līdz 15 gadiem (M=14,27 ,SD=0,77 ). Lai veiktu šo pētījumu pusaudžiem tika piedāvāts izpildīt divas aptaujas - Kauna un vainas aptauju (TOSCA-A; Tangne, Wagner, Gavlas, & Gramzow, 1991) un Tiranizēšanas aptauju (The Bully Survey) (Swearer & Carey, 2013; Swearer, Turner, Givens & Pollack, 2008), kura pētījuma ietvaros tika adaptēta latviešu valodā. Apskatot literatūru par tiranizēšanas situācijām un aculieciniekiem var secināt, ka aculiecinieku rīcību ietekmē dažādas situācijas un apstākļi. Kā arī tiranizēšanas situācijā indivīds var ieņemt dažādas lo…

Reliģiozitātes un vainas izjūtas saistība

2020

Darba mērķis ir noskaidrot kādas ir saistības starp reliģiozitāti, vainas izjūtu un domāšanu. Hipotēze ir, ka indivīdiem ar augstu reliģiozitāti un reliģisku uzvedību būs lielāka vainas apziņa. Kopumā piedalījās 121 dalībnieks M = 38,05, SD = 11,46. No tiem 45 vīrieši, vecums M = 38,31, SD = 10,76 un 76 sievietes, vecums M = 39,39, SD = 12,19. Darba hipotēze ir apstiprinājusies. Dalībniekiem dotas aptaujas, lai mērītu reliģiozitāti, tika izmantota Centralitātes skala Z-15 autors Stefans Hubers (Stefan Huber, 2004). Vainas izjūtas mērīšanai tika izmantota Kauna un vainas ievirzes aptauja (KVIA, Ķirsis, 2012). Reliģiozitātes noteikšanai tika lietota Centralitātes skala Z-15 autors Stefans Hub…

Biotopu apsaimniekošanas ietekme uz veģetāciju un ozolu atjaunošanos dabas liegumā "Paņemūnes meži"

2015

DL „Paņemūnes meži” tika veikta apsaimniekošana – izcērtot 2.stāvā un paaugā esošās egles. Eksperimentālie meža biotopu apsaimniekošanas darbi tika veikti LIFE+ projekta „Natura 2000 teritoriju nacionālā aizsardzības un apsaimniekošanas programma” ietvaros. Izvirzītas hipotēzes:1) pēc apsaimniekošanas darbiem zemsedzē palielināsies ozolu sējeņu skaitas un nemorālo augu sugu segumas;2) ilgtermiņā uzlabosies jau esošo ozolu augšana un attīstība. Pirmajā gadā pēc apsaimniekošanas ozolu sējeņu skaits nepalielinājās. Biotopā parādījās viena nemorālā suga, kā arī 26 jaunas augu sugas, kas varētu nomākt ozolu sējeņus un nemorālo floru, jo tām lielākoties raksturīga strauja izplatīšanās.

Paaugstinātas bīstamības avota izpratne un atbildības īpatnības Latvijas civiltiesības

2016

Lai arī Civillikuma 2347.panta otrajā daļā jau vairāk, nekā 20 gadus ir paredzēta paaugstinātas bīstamības avota valdītāja stingrā atbildība par paaugstinātas bīstamības avota nodarīto kaitējumu, šis pants līdz šim tiesu praksē un tiesību zinātnē ir maz analizēts. Bakalaura darbā “Paaugstinātas bīstamības avota izpratne un atbildības īpatnības Latvijas civiltiesībās” darba autors turpina tiesību zinātnē aizsākto Civillikuma 2347.panta otrās daļas izpēti, īpašu uzmanību veltot paaugstinātas bīstamības avota jēdziena saturam, kā arī Civillikuma 2347.panta otrās daļas piemērošanas priekšnoteikumu analīzei.

Vecāku kompetences piedēvēšana audzināšanas neveiksmju gadījumā atkarībā no vecāka dzimuma

2021

Pētījuma mērķis bija noskaidrot kā vecāku dzimums ietekmē vainas, kompetences un atbildības piedēvēšanu audzināšanas neveiksmju gadījumos. Bakalaura darbā tika izmantota oriģināla eksperiments, kurā tika iekļauti 4 situācijas apraksti un 3 jautājumus katrā par kompetenci, atbildību un vainu. Kopā piedalījās 258 respondenti vecumā 19-69 gadiem (M= 34,7), ar (95 %) un bez audzināšana pieredzes (5 %). Pētījums ir eksperiments, ar 2 grupām. Nevienā no jautājumiem netika atrastas statistiski nozīmīgas atšķirības.

Vainas pierādīšanas pienākums

2018

Bakalaura darba mērķis ir izpētīt vainas pierādīšanas pienākuma pārlikšanu no procesa virzītāja pirmstiesas procesā un valsts apsūdzības uzturētāja – prokurora – tiesā uz personu, kurai ir tiesības uz aizstāvību. Tēmas izvēle pamatota ar vainas pierādīšanas pienākuma būtisko nozīmi kriminālprocesā un tā aktualitāti saistībā ar pēdējā laika grozījumiem Kriminālprocesa likumā. Bakalaura darba mērķis tiks sasniegts, izpētot un izvērtējot vainas jēdziena vēsturisko attīstību un šī brīža noregulējumu Kriminālprocesa likumā, kā arī Latvijas Republikā noteiktos nevainīguma prezumpcijas elementus, un to saturu salīdzināšana ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gadā 9. martā pieņemto direktīvu (ES…

Drošības dienestu disciplināratbildības piemērošanas problemātika

2017

Bakalaura darbā „Drošības dienestu disciplināratbildības piemērošanas problemātika”, ir apskatīts drošības dienestu - Valsts policijas, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta un Valsts robežsardzes disciplināratbildības institūts, disciplinārpārkāpumu tiesu prakse, Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm disciplināratbildības likuma regulējums par vainas formām, salīdzinājumā ar Krimināllikumā minēto vainas formu regulējumu, disciplinārpārkāpuma seku nozīme, pieteikuma priekšmetu kļūdas pārsūdzot disciplinārsodu un iestādes pieļautās kļūdas piemērojot disciplinārsodu, kā arī šo kļūdu nozīme tiesvedībā. Darbs sais…

Nodoms noziedzīgos nodarījumos ar saliktu sastāvu

2016

Darba mērķis ir aplūkot jautājumus, kas saistīti ar vainas formas noteikšanu noziedzīgos nodarījumos ar saliktu sastāvu, kad personas vainas forma pret izdarīto darbību (bezdarbību) ir nodoms, bet attiecībā uz kaitīgajām sekām tiek konstatēta neuzmanība. Šādi noziedzīgi nodarījumi Krimināllikumā ir diezgan daudz, un attiecībā uz lielāko daļu no tiem praksē ir nostiprinājies, ka tie ir jākvalificē kā izdarīti ar nodomu. Taču ir daži nodarījumi (piemēram, Krimināllikuma 138. pants, 260. pants), kuriem praksē ir problēmas noteikt kopējo vainas formu. To atzīst arī Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs, kad tam tiek uzdots nosūtīt ziņojumu par kādas personas sodāmību. Krimināllikuma normas …

Muiston paikka : Karstulan ja Lappajärven 1939-44 sankarihautamuistomerkit

1998

"Nouse ylös vanha väki, lastujen perään!" Hautausmaiden taikuus 1700-luvun lopulla

2008

Artikkelissa tarkastellaan taikuusoikeudenkäyntien kautta hautausmailla tehtyjä taikoja Pohjois-Pohjanmaalla ja Kainuussa 1700-luvun lopulla. Hautausmailla tehdyt taiat ovat uusi piirre verrattuna 1500- ja 1600-lukujen suomalaisiin noituus- ja taikuusoikeudenkäynteihin. Artikkelissa tarkastellaan erityisesti taikoja, joita tehtiin sairauksien parantamiseksi ja varastettujen esineiden palauttamiseksi omistajalleen. Hautausmaiden taikuutta käsitellään niin kansanomaisen ajattelun – kuten vainajiin, kuolemaan ja pyhään liittyvien käsitysten – kuin virallisen esivallan käsitysten ja normien kautta. Taikoja analysoidaan alioikeuksien konseptituomiokirjojen avulla: aineistosta esiin nostettujen t…