0000000000238260
AUTHOR
Reinis Vilciņš
Kritiskā domāšana, inovācija, konkurētspēja un globalizācija (referātu tēzes)
Krājumu veido LU Filozofijas un socioloģijas institūta pētnieku Latvijas Universitātes 76. starptautiskās zinātniskās konferences sekciju darbā 2018. gada 15. un 16. februārī nolasīto prioritārajam projektam “Kritiskā domāšana, inovācija, konkurētspēja un globalizācija” veltīto referātu tēzes, kā arī vairāki raksti, kuri tapuši uz šajā konferencē nolasīto referātu pamata. LU FSI pētniekiem konference bija ne tikai atskaite par otrajā pētniecības gadā projektā paveikto, bet tajā pētnieki diskutēja arī par to, kā paplašināt pētāmo tēmu loku, pievēršoties vairākiem Latvijas sabiedrībai aktuāliem jautājumiem. Piemēram, ja Filozofijas un socioloģijas institūta filozofi projekta 1. posma noslēgum…
Zināšanas Vitgenšteina “Filosofiskajos pētījumos” un “Par drošticamību”
Maģistra darba mērķis ir, aplūkojot Vitgenšteina zināšanu izpratni “Filozofisko pētījumu” periodā un darbā “Par drošticamību”, argumentēt par labu idejai, ka darbā “Par drošticamību” Vitgenšteins nenovēršas no savas iepriekšējās filozofijas izpratnes. Darbā tiek aizstāvēts uzskats, ka Vitgenšteins, pretēji noteiktu interpretētāju apgalvojumiem, arī darbā “Par drošticamību”, pievēršoties zināšanu problēmai, saglabā savas metodiskās nostādnes. Darbā izpētīta Vitgenšteina filozofijas metodes izpratne, aplūkots un salīdzināts zināšanu problēmas risinājums abos darbos, kritizētas interpretācijas, kuras aizstāv filozofijas izpratnes maiņas ideju Vitgenšteina filozofijā, kā arī šo interpretāciju v…
„Zināšanas” jēdziena konceptuāla analīze vēlīnā Vitgenšteina filosofijā
Šajā bakalaura darbā tiek pētīta ‘zināšanas’ jēdziena noteiksme L. Vitgenšteina vēlīnajā filosofijā, galveno uzmanību pievēršot darbam „Par drošticamību”. Darbā mēģināts parādīt, kādās attiecībās, pēc Vitgenšteina domām, atrodas zināšana un drošticamība. Vitgenšteins savā darbā atsaucās uz Dž. E. Mūra idejām par drošticamām zināšanām, tāpēc apskatītas arī Mūra nostādnes. Darbā tiek analizēts ‘zināšanas’ jēdziena lietojums valodā, kam seko sīkāks šī jēdziena konceptuāls apraksts. ‘Zināšanas’ jēdziena noteiksme ļauj apskatīt zināšanas un drošticamības attiecības. Galvenais secinājums ir tāds, ka noteikta veida drošticamība – objektīva drošticamība – ir kategoriāli atšķirīga no zināšanas.