0000000000238275
AUTHOR
Ginta Elksne
“LATVIA WILL ALWAYS BE MY HOME”: LATVIAN EMIGRANTS IN SWEDEN AFTER 1991 IN THE LATVIAN NATIONAL ORAL HISTORY COLLECTION
Latvians are one of the most mobile European nations. Latvian migration to Sweden has a long history. After the II World War, more than 4,000 people moved from Latvia to Sweden, fleeing Soviet power. The second wave of immigration to Sweden began with the restoration of Latvian independence in 1991 and continues to this day. Both of these waves of migration are documented in the Latvian National Oral History collection. This article analyzes life-story interviews with expatriates in Sweden after the restoration of independence and explores how the migrants themselves describe their experiences in their new home country, their reflections on Latvians, Latvianness, and the preservation of nat…
PASSING IDENTITY AND ETHNIC CULTURE IN LATVIAN EMIGRANT FAMILIES
The paper discusses the problem of preserving native Latvian language and the transfer of cultural identity in Latvian diaspora. One of the central tasks for Latvia’s diaspora policy is to support preservation of Latvian language and culture in diaspora with the aim of strengthening the Latvian identity and the sense of belonging to Latvia. Support is provided to diaspora schools for preserving Latvian language, culture and identity outside of Latvia. However, for children not to lose their Latvian language skills it is important that the language is used also in the family.This paper uses a combination of a quantitative survey and in-depth interviews with the parents of children in diaspor…
Kritiskā domāšana, inovācija, konkurētspēja un globalizācija (referātu tēzes)
Krājumu veido LU Filozofijas un socioloģijas institūta pētnieku Latvijas Universitātes 76. starptautiskās zinātniskās konferences sekciju darbā 2018. gada 15. un 16. februārī nolasīto prioritārajam projektam “Kritiskā domāšana, inovācija, konkurētspēja un globalizācija” veltīto referātu tēzes, kā arī vairāki raksti, kuri tapuši uz šajā konferencē nolasīto referātu pamata. LU FSI pētniekiem konference bija ne tikai atskaite par otrajā pētniecības gadā projektā paveikto, bet tajā pētnieki diskutēja arī par to, kā paplašināt pētāmo tēmu loku, pievēršoties vairākiem Latvijas sabiedrībai aktuāliem jautājumiem. Piemēram, ja Filozofijas un socioloģijas institūta filozofi projekta 1. posma noslēgum…
Sima Cjeņ „Vēstures pieraksti” kā novitāte Ķīnas historiogrāfijā
Bakalaura darba nosaukums ir „Sima Cjeņ „Vēstures pieraksti” kā novitāte Ķīnas historiogrāfijā.” Sima Cjeņ (135.g. – 86.g. p.m.ē.) ir visievērojamākais un ietekmīgākais senās Ķīnas vēsturnieks. Viņa „Vēstures pieraksti” tiek uzskatīts par bagātīgāko un kompleksāko darbu par Ķīnas vēsuri no senatnes līdz Haņ dinastijai. Darba pamatmērķis ir padziļināti iepazīties ar „Vēstures pierakstu” apjomīgo materiālu un izvērtēt tā tapšanas priekšnoteikumus, apstākļus un novitāti Ķīnas vēstures pierakstīšanas tradīcijā. Darbs sastāv no 6 daļām. 1.daļā aplūkota vēstures pierakstīšanas nozīme un tradīcijas Ķīnā. 2.daļā aplūkota „Vēstures pierakstu” tapšana un struktūra, analizējot arī Sima Cjeņ biogrāfiju…
“Agrīnās Haņ dinastijas vēsture” un tās ietekme uz dinastiju vēstures pierakstīšanas tradīciju Ķīnā
Maģistra darba nosaukums ir „„Agrīnās Haņ dinastijas vēsture” un tās ietekme uz dinastiju vēstures pierakstīšanas tradīciju Ķīnā”. Katra dinastija, balstoties uz aktuālajiem pierakstiem, rakstīja iepriekšējo dinastiju vēstures. Šīs oficiālās standarta dinastiju vēstures, t.s. dženši 正史, pazīst ar nosaukumu „Divdesmit četras vēstures” (Eršisi ši 二十四史). Kā pirmo tieši vienas dinastijas vēstures aprakstam veltīto darbu uzskata vēsturnieka un galma ierēdņa Baņ Gu un viņa tēva Baņ Bjao sastādīto „Agrīnās Haņ dinastijas vēsturi” (Haņ šu 漢書). Baņ Gu „Agrīnās Haņ dinastijas vēsturē” izstrādājis jaunu struktūru dinastiju vēstures pierakstīšanā, kas vēlāk izmantota par paraugu tieši dinastiju vēsture…