0000000000290069
AUTHOR
Solvita Pošeiko
showing 10 related works from this author
CREATIVE TOOLS FOR THE FORMATION OF PUBLIC SIGNS IN THE URBAN ENVIRONMENT OF THE BALTIC STATES
2014
<p>In public space there is the information, that is always designed with a specific purpose. For example, signposts are placed to provide direction guidance and to highlight some of the most important objects. Public signs function as the visiting cards of some institution or enterprise, creating indirectly a definite image of these institutions or some ethnic or social groups, while graffiti is written to create and maintain a public image and to express emotions or attitudes towards some person, a group of people, events or processes. To achieve the expected objective the authors of signs often use the eye-catching texts that differ from linguistic and para-linguistic means, such a…
THE LATGALIAN LANGUAGE AS A REGIONAL LANGUAGE IN LATVIA: A CHARACTERISATION AND IMPLICATIONS IN THE CONTEXT OF LANGUAGES IN EUROPE
2010
This article looks at Latgalian from a perspective of a classification of languages. It starts by discussing relevant terms relating to sociolinguistic language types. It argues that Latgalian and its speakers show considerable similarities with many languages in Europe which are considered to be regional languages – hence, also Latgalian should be classified as such. In a second part, the article uses sociolinguistic data to indicate that the perceptions of speakers confirm this classification. Therefore, Latgalian should also officially be treated with the respect that other regional languages in Europe enjoy.
Visual Representa of a Woman in the Semiotic Landscape of the Baltic States
2014
Linguistic landscape (LL) research of nine cities of the Baltic States shows that feminine discourse is of an essential significance in the public space. This is linguistically proved by feminine person’s names in ergonyms, also by female ergonyms and graffiti themes. However, there are multi-modal advertisements reflecting women and female items in the public space, and they are to be viewed from the perspective of the semiotic landscape. There are 294 photos reflecting a woman excerpted from the LL data base to describe visual images of a woman, focusing on the archetypes and concepts on woman’s role in society. There is a semiotic landscape research method, perception of a visual identit…
Lingvistiskās ainavas valodas pārvaldība Latvijā: no teorijas līdz metalingvistiskām sarunām par valodas situāciju publiskajā telpā
2018
Lingvistiskā ainava kā viena no rakstveida valodas funkcionalitātes jomām ir būtiska valodu lietojuma organizēšanas, īstenošanas un izzināšanas platforma. Tās publiskums ir viens no iemesliem, kādēļ sabiedrībā sporādiski tiek izvērstas metalingvistiskas sarunas par valodu lietojuma atbilsmi literārās valodas normām un Valsts valodas likumam. Rakstam ir divi mērķi. Teorētiskais mērķis ir aplūkot valodas pārvaldības teoriju kā metalingvistisko darbību modeli citu valodas politikas un plānošanas izpētes pieeju kontekstā. Savukārt praktiskais mērķis ir parādīt, kā valodas pārvaldības teorētiskais modelis var tikt izmantots atsevišķu gadījumu izpētei. Rakstā vispirms ir aplūkotas četras pieejas …
Multimodāli teksti latviešu valodas apguvē: zināšanām, prasmēm, emocijām
2018
Rakstam ir divas daļas: teorētiskā un praktiskā daļa. Teorētiskajā daļā es skaidrošu, kas ir izglītojošā semiotika (edusemiotics) un kā tajā tiek definēta mūsdienu sabiedrībai atbilstoša izglītība un zīmju loma mācību procesā un vispārējās dzīves pieredzes gūšanā. Tad pavisam īsi formulēšu, kas ir multimodāli teksti un kā tie aplūkojami mācību procesa kontekstā. Savukārt praktiskajā daļā es piedāvāšu tēmas “Dalīšanās ar mīlestību” izvērsumu 7.–9. klasei. Tēmas apguvē ir paredzēti autentiski teksti ar verbālas un vizuālas informācijas apvienojumu: grafiti teksti, tīmeklī populārās mēmes, emuāri un video reklāma, arī tradicionālāki teksti, piemēram: dzeja, ziņu portālu informatīvie teksti, vē…
Uzņēmumu ārtelpas reklāminformācija ģeosemiotikas kontekstā
2018
Rakstā uzmanība ir pievērsta ārtelpas reklāminformācijas izpētes teorētiskajiem un metodoloģiskajiem jautājumiem, un tam ir četri savstarpēji saistīti mērķi: 1) definēt, kas ir semiotiskā ainava un kādi ir tās analīzes pamatprincipi; 2) skaidrot, kādēļ uzņēmumu ārtelpas reklāminformācijas izpētē būtu lietderīgi izmantot semiotiskās ainavas pieeju; 3) definēt, kas ir ģeosemiotika un kādi ir tās izpētes soļi; 4) teorētiskās atziņas ilustrēt ar atsevišķiem piemēriem no Latvijas pilsētām.
Revaluation of graffiti as unwanted texts in language acquisition
2018
The aim of the article is to theoretically substantiate the use of graffiti in the learning process and practically demonstrate how graffiti texts could be included in language acquisition (especially in the language as a first language lessons). Graffiti examples are taken from the linguistic landscape of Latvia to discuss with secondary school pupils the language use in the city, emotions in language, as well as to enhance understanding of linguistic and visual images on the various levels. The education context of Latvia is presented first, then the edusemiotics theory is briefly explained, followed by the general description of graffiti as a public sign. In the practical part, three ide…
Valodas un to funkcionalitāte pilsētu publiskajā telpā: Baltijas valstu lingvistiskā ainava
2015
Elektroniskā versija nesatur pielikumus
Rīgas centra lingvistiskās ainavas izkārtnes 20. gs. pirmajā pusē
2018
Pētījumā ir aplūkots vairāk nekā 1200 valodas zīmju senās fotogrāfijās un atklātnēs no Latvijas arhīviem un muzejiem, Latvijas Nacionālās bibliotēkas resursiem, vēstures grāmatām un tīmekļa vietnēm un žurnāliem. Būtiskākie secinājumi: • Rīgas lingvistiskā ainava nav bijusi monolingvāla; atsevišķi publiskie teksti vai iestāžu/uzņēmumu ārējās reklāminformācijas bieži ataino divu un trīs valodu lietojumu. • Valodas lietojums lingvistiskajā ainavā 20. gadsimta pirmajā pusē atspoguļo katra laikposma valodas politiku un pārvaldību: krievu, vācu un latviešu valodu gadsimta sākumā, latviešu valodas dominanci brīvvalsts laikā, latviešu un krievu valodu padomju laikā. • Publiskie teksti latviešu valo…
Personiskā, lokālā, globālā un glokālā aktualizācija Latvijas komerciālo nosaukumu ainavā
2020
Šim rakstam ir divi savstarpēji saistīti mērķi: teorētiskais un praktiskais. Teorētiskais mērķis ir skaidrot galvenos pētījuma terminus (globalizācija, lokalizācija un glokalizācija) no valodniecības perspektīvas un iztirzāt komerciālo nosaukumu izveides stratēģijas un līdzekļus, kas tiek izmantoti personiskās, lokālās, globālās un glokālās informācijas izteikšanai. Praktiskais mērķis ir aplūkot Latvijas komerciālo ainavu globalizācijas, lokalizācijas un glokalizācijas teoriju kontekstā, plašāk analizējot atsevišķus vietējo uzņēmumu nosaukumus. Raksta struktūra ir pakārtota mērķiem, to noslēdzot ar kopsavilkumu, kurā apkopoti galvenie secinājumi.