0000000000399041
AUTHOR
Marta Vēvere
showing 3 related works from this author
Zemās dzimstības problēma Japānā: sabiedrības paaudžu maiņas rezultāts
2010
Darbā tiek apskatīta zemās dzimstības problēma Japānā, kā arī tiek mēģināts skaidrot šīs tendences rašanās cēloņus un ietekmi gan uz sabiedrību, gan ekonomiku kopumā. Darba mērķis ir skaidrot, kāpēc zemais dzimstības līmenis būtu uzskatāms ne vien par ekonomisku, bet arī sociālu problēmu, kas saistāma ar ģimenes lomu sadalījumu un sieviešu statusu sabiedrībā. Turklāt tiks apskatīts, kādas sekas varētu rasties, ja jaundzimušo skaits turpinās sarukt. Darbs ir sadalīts 3 daļās, kur pirmajā daļā tiek aplūkotas vispārējas iezīmes zemajā dzimstības līmenī un iespējamās sekas, kādas varētu rasties, ja dzimstības līmenis turpinās samazināties. Otrajā daļā tiek vērsta uzmanība uz grūtībām, ar kurām …
Risku vadības principu piemērošana valsts pārvaldē: Latvijas gadījuma izpēte
2016
Maģistra darbā „Risku vadības principu piemērošana valsts pārvaldē: Latvijas gadījuma izpēte” tika izvērtēta risku vadības izmantošana politikas plānošanas dokumentos un normatīvajos aktos, veikts riska inteliģences tests valsts pārvaldē strādājošajiem, kā arī notika intervija ar valsts pārvaldes ekspertu. Darbam tika izvirzīti izpētes jautājumi: “Kādos gadījumos risku vadība kā rīcībpolitikas uzlabošanas instruments tiek izmantots Latvijas valsts pārvaldē?” un „Kāds ir valsts pārvaldes iestāžu darbinieku riska inteliģences rādītājs un attiecīgi gatavība akceptēt riskus?”, uz kuriem tika rastas atbildes darba gaitā. Maģistra darba noslēgumā tiek sniegtas rekomendācijas risku vadības uzlaboš…
Krīžu vadības integrēšana rīcībpolitikas ciklā: Latvijas gadījuma izpēte
2014
Darba mērķis bija aplūkot un izvērtēt Latvijas krīžu vadības sistēmas atbilstību teorētiskajai literatūrai, kā arī tās integrēšanu rīcībpolitikas ciklā. Teorētiskajā daļā tika aplūkoti termini – „krīze", „ārkārtas situācija" un „katastrofa", to starpā pastāvošās atšķirības, kā arī vadības principi. Autore metodoloģiskajā daļā katram no trim terminiem izvirzīja noteiktus kritērijus, ar kuru palīdzību turpmāk analizēja plūdus Ogres novadā, kā arī elektrotīklu bojājumus Rēzeknes novadā. Darba gaitā tika secināts, ka šai gadījumā elektrotīklu bojājumi ir uzskatāmi par krīzi, taču plūdi ir klasificējami kā katastrofa no teorētisko kritēriju skatupunkta. Latvijas krīžu vadības sistēma neatbilst p…