0000000000531882
AUTHOR
Paulīna Latsone
Latviešu skautu un gaidu kustība pārvietoto personu nometnēs Rietumvācijā 1945.-1950.
Maģistra darbs “Latviešu skautu un gaidu kustība pārvietoto personu nometnēs Rietumvācijā 1945 - 1950” apskata un raksturo latviešu skautu un gaidu darbību pēc 2. pasaules kara Rietumvācijā, kad daudzi latvieši tika izvietoti pārvietoto personu (DP) nometnēs. Šajā laika periodā skautu un gaidu darbība bija plaši izplatīta, tā bija galvenā jaunatnes organizācijas kustība, kad tajā iesaistījās gandrīz 8000 skautu un gaidu. DP nometņu specifiskie apstākļi, personu ierobežojošie aspekti, latviešu sabiedrības noskaņojums un uzskati un pasaules skautu un gaidu organizāciju uzstādījumi deva gan iespējas, gan arī sagādāja grūtības kustības darbībā, tai nācās spēt pielāgoties jaunajai dzīvei trimdā.…
Skautu un gaidu kustība kā pilsoniskās izglītības īstenotāji: Latvijas Skautu un gaidu centrālās organizācijas piemērs
Maģistra darbs “Skautu un gaidu kustība kā pilsoniskās izglītības īstenotāji: Latvijas Skautu un gaidu centrālās organizācijas piemērs” izstrādāts ar mērķi noteikt skautu un gaidu darbības lomu un ietekmi pilsoniskās izglītības īstenošanā, pētot tās realizētās aktivitātes. Maģistra darba pētījuma rezultāti rāda, ka būtiskākie skautu un gaidu darbības elementi, kas veicina aktīvu un atbildīgu pilsoņu veidošanos, ir vērtību sistēmas attīstīšana, piederības apziņas stiprināšana, demokrātiskas, draudzīgas un drošas vides radīšana, kas veicina pilsonisko kompetenču attīstību, jo skauti un gaidas augstu novērtē savas sadarbības, cieņas, tolerances, kritiskās domāšanas, problēmrisināšanas prasmes.…
Dzimis, lai mirtu: nāves cēloņi Vidzemē 19.gadsimtā
Darba pētījums veltīts Latvijas vēsturē maz pētītai tēmai par nāves cēloņiem 19. gs., analizējot un salīdzinot baznīcu metrikās minētos nāves cēloņus trīs Vidzemes luterāņu draudzēs – Ērģemes, Liepupes un Valmieras laika posmā no 1834. līdz 1900. g. Darba mērķis ir sniegt ieskatu mirstības un nāves cēloņu raksturojumā Vidzemē 19. gs. Darba sākumā apskatīta vispārīgā situācija Vidzemē 19. gs. un medicīnas attīstība Eiropā un Latvijas teritorijā 19. gs. Vairākās nodaļās izvērsti sastopamākie nāves cēloņi, kas iedalīti vairākās grupās – bērnu un zīdaiņu nāves cēloņi, epidēmijas, pieaugušo nāves cēloņi un citi cēloņi. Pētījuma rezultāti apliecina, ka 19. gs. joprojām bija augsta zīdaiņu un bērn…