Tiešā runa kā varoņu attēlojuma līdzeklis īsstāstos

Tiešā runa ir svarīgs līdzeklis tēlu vizualizēšanai un attēlojumam, un šis runas veids ir bieži sastopams literatūrā, arī īsstāstos, kur vārdu un lapaspušu skaits ir limitēts. Ir autori (Semino (2004) and Ernst (2007)), kuru pētījumi novelēs palīdzēja veikt tiešās runas analīzi arī īsstāstos. Šī darba korpuss ir 20gs. literatūras īsstāsti, un tie ir patiešām atšķirīgi no mūsdienu, un daudz vienkāršāki, klasiskāki satura ziņā, taču ar tēliem, kas nebūt nav vienmuļi. Šī darba mērķis ir izpētīt, ko tiešā runa atklāj par galvenajiem varoņiem četros izvēlētos 20gs. šausmu īsstāstots. Pētījuma metode ir gadījuma izpēte un satura analīze. Rezultāti pierāda, ka tiešā runa atklāj par tēliem papildus…