Irānas hegemoniskās ambīcijas Tuvo austrumu reģionā pēc 2011. gada

2016

Maģistra darbā tiek aplūkots Irānas ārpolitikas kurss un stratēģijas laika posmā no 2011. līdz 2015. gadam. Darba mērķis ir izpētīt un analizēt Irānas ārpolitikas kursu, un tās rīcībā esošos varas resursus pēc “Arābu pavasara” protestiem, ņemot vērā tās hegemoniskās ambīcijas par reģiona lielvaras statusu Tuvajos Austrumos. Par darba teorētisko bāzi tiek izmantota ofensīvā reālisma teorija, kuru papildina varas un spēka līdzsvara koncepcijas. Darba rezultāti apstiprina, ka Irānas prezidenta Rohani laikā ir notikusi Irānas ārpolitikas stratēģijas maiņa attiecībā pret ASV un Rietumvalstīm, kas noveda pie izlīguma kodolprogrammas jautājumā. Reģionālā dimensijā, Irānas ārpolitikas stratēģija pr…