0000000000703399

AUTHOR

Jeļena Vasiļkova

showing 3 related works from this author

Taphonomical peculiarities and formation conditions of Baltic Devonian vertebrate fossil assemblages

2013

Devona mugurkaulnieku atrodņu tafonomiskais raksturojums un veidošanās apstākļi dienvidaustrumu Baltijā Pirmo reizi paleontoloģisko pētījumu vēsturē Baltijā ir veikta detalizēta Živetas, Franas un Famenas mugurkaulnieku atrodņu tafonomisko īpašību analīze, izmantojot mūsdienu metodiku. Savā starpā ir salīdzinātas vidējā un augšējā devona oriktocenozes Latvijas teritorijā, bet Baltijas (Galvenā devona lauka) fosiliju atrodnes ir salīdzinātas ar sakopojumiem Dienvidu Timanā. Ir secināts, ka, neskatoties uz tafonomisko pazīmju atšķirībām, Franas un Famenas klastiskās slāņkopas, kā arī vidus- un augšdevona mugurkaulnieku sakopojumu veidošanās mehānismi Baltijā ir bijuši visai līdzīgi. Ir noteik…

Galvenais devona lauksBaltic provincevertebrate taphonomyĢeoloģijaMain Devonian FieldactuopalaeontologyBedrock geologypalaeobiocoenosesmugurkaulnieku tafonomijapaleobiocenozesĢeogrāfijas un zemes zinātnesaktuopaleontoloģijaBaltijas province
researchProduct

Pludmales posma Zvejniekciems-Inčupes grīva nogulumu sastāvs un morfodinamika

2006

Bakalaura darbā ir apskatīts piekrastes posma Zvejniekciems-Inčupes grīva granulometriskais un minerālais sastāvs, apzināti iecirkņi, kur notiek krasta noskalošana un sanešu pārneses paātrināšanās un iegūtie rezultāti salīdzināti ar citu pētījumu rezultātiem. Laika periodā no 2003. līdz 2005. gadam noskalošana ir skārusi visu piekrastes posmu no Skultes ostas līdz Inčupes ietekai. Visvairāk noskalošanas apdraudēts ir 3 km garš posms uz dienvidiem no Inčupes ietekas, kur krasta atkāpšanas tendences ir novērotas vismaz pēdējo 15 gadu laikā. Kopš 2000. gada krasts tur ir atkāpies vidēji par 15 m. Ķīšupes ietekas tuvumā un uz dienvidiem no tās ir konstatēts sanešu pārneses ātruma pieaugums, kas…

Ģeoloģija
researchProduct

Franas stāva psammosteīdu ārējā skeleta mikromorfoloģija

2008

Pētījuma mērķis ir noskaidrot Franas stāva psammosteīdu ārējā skeleta mikromorfoloģijas likumsakarības un to izmantošanas iespējas taksonu diagnosticēšanā, pētīt dermālo pauguriņu mikroskulptūru, izmantojot skenējošo elektronmikroskopu. Pētījuma rezultāti varētu tikt izmantoti biostratigrāfijā. Apskatīta Psammolepis undulata, Psammosteus maeandrinus un Ps. megalopteryx dermālo pauguriņu morfoloģijas mainība atsevišķu branhiālo plātņu ietvaros, sastādītas plātņu zonālās uzbūves shēmas. Dermālo pauguriņu forma varētu būt saistīta ar plātnes un dentīna pauguriņa augšanas tempu attiecībām. Dermālo pauguriņu virsmā ir atrastas mikroapertūras, mikropauguriņi, poligonālie veidojumi. Mikropauguriņi…

Ģeoloģija
researchProduct