0000000000952326
AUTHOR
Inga Buša
showing 3 related works from this author
Velosipēdists pilsētā
2009
Darbā pētīts jautājums kā riteņbraucējs iekļaujas pilsētas vidē. Pētījumā ir izmantotas Pjēra Burdjē sociālās telpas un Marka Gotdīnera sociotelpiskās perspektīvas teorijas. Pētījuma mērķis bija noskaidrot, kā velosipēdisti maina pilsētas sociālo telpu, un vai Rīgā ir izveidojušies visi nepieciešamie nosacījumi, lai notiktu riteņbraucējiem labvēlīgas sociotelpiskās izmaiņas pilsētas vidē. Pētījuma ietvaros tika veikta dokumentu analīze un padziļinātas, daļēji strukturētas intervijas. Secinājumi. Rīgā ir visi nepieciešamie nosacījumi sociotelpiskām izmaiņām. Pašlaik notiek arī aktīvas izmaiņas sociālajā telpā. Lielākā problēma ir veloceliņu tīkla trūkums pilsētā, kas ir viens no būtiskākajie…
Humors, ironija un satīra “Atskaņu hronikas” V. Bisenieka tulkojumā
2017
Maģistra darba pētījuma avots ir “Vecākā Livonijas atskaņu (rīmju) hronika” (vāc.: Älteste Livländische Reimchronik), kas uzrakstīta vidusaugšvācu valodā Latvijas teritorijā 13. gadsimta beigās, un līdzās “Livonijas Indriķa hronikai” ir viens no galvenajiem avotiem par šī laika vēstures notikumiem. Maģistra darba mērķis – salīdzināt humoru, ironiju un satīru avottekstā un šo epizožu atainojumu pēdējā tulkojumā latviešu valodā, kuru 1998. gadā veica Valdis Bisenieks. Pētījuma gaitā ir aplūkots humora, ironijas un satīras jēdziens no Aristoteļa laikiem līdz mūsdienām, tiks pievērsta uzmanība viduslaiku cilvēka mentalitātei un veikts smieklīga salīdzinājums avotā un tā tulkojumā.
Kaupo kā svešā un savējā tēla piemērs mentalitātes vēsturē
2015
Bakalaura darbā „Kaupo kā svešā un savējā tēla piemērs mentalitētes vēsturē” tiek aplūkota Latvijas teritorijas iedzīvotāju un atnācēju no Rietumeiropas mentalitāšu mijiedarbība 13. gadsimtā. Uz līvu valdnieka Kaupo piemēra tiek analizēts, kuru atnācēji uztvera kā savējo, bet kuru – kā svešo. Tiek parādīts, kā Kaupo tika vērtēts kā kristietis, karotājs, valdnieks. Kā avoti tika izmantotas divas 13. gadsimta hronikas – „Indriķa hronika” und „Atskaņu hronika”. Darbā ir aplūkots arī, kā Kaupo tēls ticis izmantots daiļliteratūrā, sākot ar G. Merķeli un beidzot ar mūsdienu autoriem.