Zemes mīti debesīs. Zvaigžņu atlantu virtuālā izstāde

Latvijas Universitātes Muzeja Frīdriha Candera un Latvijas astronomijas kolekcijā glabājas bagātīga 18., 19. un 20. gadsimta zvaigžņu atlantu kolekcija, kas uzskatāmi ataino zvaigžņotās debess kartēšanas vēsturi. Vecākajam no atlantiem ir gandrīz 300 gadu. Divdesmit zvaigžņu atlanti, kas tapuši līdz 1940. gadam, tagad pieejami apskatei Muzeja virtuālajā izstādē „Zemes mīti debesīs”.

Simeizas teleskopa montāžas gaita Friča Blumbaha fotogrāfijās

Latvijas Universitātes Muzeja F. Candera un Latvijas astronomijas kolekcijas krājumā atrodas latviešu astronoma un metrologa Friča Blumbaha (1864 – 1949) 23 uzņemtās fotoplates un 3 papīra fotogrāfijas, kas atspoguļo viņa līdzdalību Simeizas viena metra teleskopa tapšanā 1922. - 1925. gadā. Tajās redzams F. Blumbahs, teleskopa izgatavotājfirmas Grubb Telescope Company darbinieki un Krievijas pārstāvji, kas bija iesaistīti pasūtījuma veikšanā. Attēlos labi redzamas atsevišķas teleskopa daļas, galvenais spogulis un teleskopa kupols. Tekstā aprakstīta Simeizas teleskopa pasūtīšana, izgatavošana, izmantošana Simeizā un teleskopa bojāeja Otrā pasaules kara laikā.

Astronomiskajam tornim - 150

Astronomiskais tornis uz Latvijas Universitātes galvenās ēkas jumta jau 150 gadus kalpo kā logs uz kosmosu. 19. gadsimtā te veikti zinātniski novērojumi, 20. gadsimtā tornī uzstādīto Heides teleskopu izmantoja studentu apmācībai un debess spīdekļu demonstrēšanai. No 1986. gada zvaigžņotās debess demonstrējumi notiek ļoti aktīvi, nomainījušies trīs teleskopi.

Zvaigžņotā Debess: 2021, Vasara (252) 

Astronoma Alfrēda Žaggera publikācijas

Latvijas Universitātes Muzeja virtuālajā izstādē „Astronoma Alfrēda Žaggera publikācijas” iespējams iepazīties ar pazīstamā astronoma dzīves gājumu (1878 – 1956) un darbību Latvijas Universitātes Astronomiskās observatorijas direktora amatā, lūkojoties caur viņa publikāciju prizmu.

Frīdriha Candera paša uzņemtās fotogrāfijas Latvijas Universitātes Muzeja krājumā

Ievērojamais vācbaltiešu raķešbūves pionieris un izgudrotājs Frīdrihs Canders (Friedrich Zander, 1887-1933) dzimis, mācījies un jaunību pavadījis Rīgā. Pirmā pasaules kara laikā viņš evakuējās uz Maskavu, kur nodarbojās ar kosmisko lidojumu aprēķiniem un raķešu dzinēju būvi. Latvijas Universitātes Muzeja Frīdriha Candera un Latvijas astronomijas kolekcijas krājumā glabājas 12 viņa paša uzņemtas fotogrāfijas. Tās ievietotas šajā rakstā līdz ar komentāriem par vēsturisko kontekstu.

Zvaigžņu aicinājums: Latvijas Universitātes astronomijas studentu (1920-1949) dzīvesstāsti

Grāmatā ievietota 51 Latvijas Universitātes astronomijas studenta (1920 – 1949) īsa biogrāfija. Divdesmit kādreizējie astronomijas studenti kļuva par profesionāliem astronomiem, matemātiķiem vai fiziķiem tepat Latvijā vai trimdā, daļa kļuva par pazīstamiem pedagogiem. Par pārējiem astronomijas studentiem, kopskaitā 31, grāmatā vienkop un izvērsti stāstīts pirmo reizi. Biogrāfijas papildina vizuālais materiāls, kas vēsta par Latvijas Universitātes Astronomiskās observatorijas vēsturi 20. gs. 20. un 30. gados.

Latvijas Universitātes Astronomiskās observatorijas 20. gadsimta 20. un 30. gadu pulksteņu fotogrāfijas Latvijas Universitātes Muzeja krājumā

Latvijas Universitātes Muzeja F. Candera un Latvijas astronomijas kolekcijas krājumā atrodas 32 LU Astronomiskās observatorijas pulksteņu fotogrāfijas, kas uzņemtas uz fotoplatēm 20. gadsimta 20. un 30. gados). 2018. gadā tās digitalizētas projektā, kuru īstenoja Latvijas Nacionālā bibliotēka kopā ar sadarbības partneriem. 1922. gada Latvijas Universitātē tika nodibināta Astronomiskā observatorija, kurā sāka veidot laika dienestu, kas bija nepieciešams mācību nolūkiem un valsts vajadzībām. Dažu gadu laikā iegādājās vairākus ļoti precīzus pulksteņus, kas redzami attēlos. Tekstā paskaidrots, kā pulksteņus izmantoja. 1925. gadā laika dienests sāka pilnvērtīgi funkcionēt, precīzā laika signālus…

Pirmie pavadoņu novērojumi Latvijas Universitātē pirms 60 gadiem

Latvijas Universitātes Muzeja virtuālā izstāde „Pirmie pavadoņu novērojumi Latvijas Universitātē pirms 60 gadiem” stāsta par 1957. – 1958. gadu, kad tika palaisti pirmie Zemes mākslīgie pavadoņi. Universitātes astronomi aktīvi iesaistījās to novērošanā, jo bija nepieciešams noteikt pavadoņu orbītas. Sākumā notika pavadoņu vizuālie novērojumi, kuros bija iesaistīti daudzi studenti. Tā kā tie nebija pietiekami precīzi, astronomi sāka domāt par pavadoņu fotografēšanu. Pirmos uzņēmumus ieguva 1958. gadā uz LU galvenās ēkas jumta Raiņa bulvārī 19. Kamera, ar kuru tas veikts, glabājas Latvijas Universitātes Muzejā. Turpmākajos gados Latvijas Universitātes astronomi izvirzījās pavadoņu novērošanas…

Zvirbulis. Kosmoss. Akvareļi

Pirmā “Muzeja sērijas” grāmata “Zvirbulis. Kosmoss. Akvareļi” ir veltījums Latvijas Universitātes īpašumā esošajai muzejisko priekšmetu kolekcijai – mākslas darbiem, kas tapuši par godu īpašam notikumam kosmonautikas vēsturē – ievērojamā raķešu konstruktora un izgudrotāja Frīdriha Candera simtgades svinībām. Gleznotājs Juris Zvirbulis savdabīgā kolorītā akvareļu ciklā fiksējis vēsturisko notikumu, personu un kosmisko tēlu pasauli.

Astronomiskajam tornim - 150

Latvijas Universitātes Muzeja virtuālā izstāde „Astronomiskajam tornim – 150” veltīta labi pamanāmai Latvijas Universitātes galvenās ēkas iezīmei – Astronomiskajam tornim uz tās jumta. 2019. gadā ēkai un arī tornim apritēja 150 gadi. Rīgas Politehnikuma laikos te strādājuši dažādi ārzemju profesori, kas veica astronomiskus novērojumus un mācīja studentus. Nodibinoties Latvijas Universitātei, tornis kļuva par Astronomiskās observatorijas sastāvdaļu. Kopš 1986. gada te notiek regulāri debess spīdekļu demonstrējumi, skatītas komētas, Saules aptumsumi un citas samērā retas astronomiskas parādības. Astronomiskais tornis ir kā logs uz debesīm vairāk nekā 150 gadu garumā. Mainījušies teleskopi, no…