Nāves jēdziena satura iespējamība konkrēta dzīvības jēdziena kontekstā

Apriorās zināšanas I.Kanta, „evolucionārās epistemoloģijas”, K.G.Junga „analītiskās psiholoģijas” mācībās un reliģiju evolūcijā (Papildinājumi pēdējā nodaļā)

Mākslīgais intelekts: reliģijas aspekts tā būtībā un saturā (Artifical Intelligence: religious aspect in essence and content)

Priekšlasījumā aplūkota mākslīgā intelekta (MI) būtība, ko nosacīti var saistīt ar diviem šī fenomena attīstības virzieniem – funkcionālo un substrātisko, un to nākotnes vērtējumu no sabiedriskā labuma un reliģijas viedokļa. Tekstā vērsta uzmanība uz to, ka MI saturā, kura galvenā sastāvdaļa ir apjomīgas, objektu-orientētas, pasauli atspoguļojošas datu bāzes, reliģiskā informācija ir tā neatņemama sastāvdaļa.

„Kristietības principu realizācija: modernās zinātnes un sabiedrības rašanās priekšnoteikums”

68th annual scientific conference of the University of Latvia. Faculty of Theology. "Science and Religion Dialogue” interdisciplinary group meeting.

LU 68. zinātniskā konference. Teoloģijas fakultātes sekcija „Zinātnes un Reliģijas dialogs”. „Zinātnes un reliģijas dialoga” interdisciplinārās grupas sēde 2010. gada 12. februārī, Latvijas universitāte, Raiņa bulv. 19, Mazā zāle (video skatīties: http://www.lu.lv/par/mediji/video/konferences/2010/religijaunzinatne/12022010/) Vadītājs Dainis Zeps 1. Normunds Titāns, „Zemes dzīvības rašanās teorijas(ekstraterestriālā kontaminācija versus spontānai ģenerācijai no ‘organiskās zupas’) un to antropoloģiski teoloģiskās implikācijas” 2. Iļja Feščenko: „Ārpusvisuma saprāta hipotēze” (Extraterrestrial intelligence hypothesis), scireprints.lu.lv/93/ 3. Dainis Zeps, „Evolūcija un kreatīvā kārtība: Dāv…

Implementation of principles of Christianity: prerequisite of emergence of modern science and society

In the article the Christianity as essential prerequisite of emergence and development for European civilization is considered, that led to emergence of modern science and society. In its turn, development of Christianity with respect to the impact of Hellenic culture on it is considered. We come to conclusions that Christian faith is not so much controversal with scientific argument. Rakstā kristietība aplūkota kā eiropeiskās civilizācijas rašanās un attīstības būtisks nosacījums, kas noved pie modernās zinātnes un sabiedrības rašanos. Savukārt pašas kristietības attīstība saistīta ar hellēnistiskās kultūras iespaidu uz to. Rakstā izdarīti secinājumi, ka ticība (š.g. kristietība) nav absol…

The Dialogue Science and Religion: Elements of Matter and Form

The article deals with interpretations of Christian dogmas and myths, also expounding the psycho-emotional interpretation of the selective result of apocalypse. The author also outlines the criteria of verity and value of Christian dogmas in nowadays society and science. In the article it is tried to find out the cause of specific content of myths. Zinātnes un reliģijas dialogs: formas un satura elementi. Rakstā apskatīti kristietības dogmu jeb mītu zinātniskās interpretācijas mēģinājumi, tai skaitā apokalipses selektīvo rezultātu psihoemocionālā interpretācija. Ieskicēti kristietības dogmu (mītu) patiesības un vērtības kritēriji mūsdienu sabiedrībā un zinātnē. Mēģināts noskaidrot mītu spec…

Априорные знания в учениях И.Канта, «эволюционной эпистемологии», «аналитической психологии» К.Г.Юнга и в эволюции религий

A priori knowledge in the teachings of I. Kant, "evolutionary epistemology", "analytical psychology" of K. G. Jung and in the evolution of religions

Šajā darbā es* vēlos ieskicēt pēdējās desmitgadēs strauji attīstījušos izziņas un zināšanu evolucionāras modelēšanas veidu- „evolucionāro epistemoloģiju”, kā arī izmantot tās metodi Kanta (Immanuel Kant) aizsākto aprioro zināšanu un to funkciju skaidrošanā mitoloģisko, reliģisko un zinātnisko zināšanu rašanās un evolūcijas procesā. Darbam pievienota Prof. Vsevoloda Kačāna recenzija.

Science and Religion Dialogue: What is Life? Zinātnes un Reliģijas Dialogs: Kas ir dzīvība?

Juris Cālītis, Paskāla liesmas, Dekarta rēgs un cilvēka dzīvība Dzintars Edvīns Bušs, Dzīvības jēdziena aprises dvēseles, gara un apziņas izpratnes kontekstā Dainis Zeps, Dzīvība un Matemātika: vai ir kāds kopsakars? scireprints.lu.lv/227/ Pāvils Tjurins, Huligānisma psiholoģija (Dabas normativitāte un psihes nenormativitāte), scireprints.lu.lv/229/ Jānis Rudzītis, Dzīvība Vecajā Derībā Enoks Biķis, Cilvēka dzīvība bioloģiskā un medicīniskā aspektā Normunds Titāns, Bioloģisks universs? Inteliģenta ārpuszemes dzīvība? Astroteoloģija? scireprints.lu.lv/228/ Kaspars Mičulis, Dzīvība un saprāts pašorganizācijas un antropā principa kontekstā, scireprints.lu.lv/226/ Florian Gahbauer, Dzīva būtne:…