0000000001211623
AUTHOR
Dagnija Ivbule
showing 16 related works from this author
Parīzes Universitātes doktors, Austrālijas Humanitāro zinātņu akadēmijas loceklis, Latvijas Zinātņu akadēmijas ārzemju loceklis, Latvijas Universitāt…
2018
Bioibliogrāfijā apkopoti T. G. Fennela publicēto darbu, rediģēto, recenzēto, konsultēto un tulkoto izdevumu bibliogrāfiskie apraksti. Uzrādīta arī literatūra par viņa dzīvi, akadēmisko un zinātnisko darbību, sadarbību ar citiem valodniekiem Latvijā, kā arī ārzemēs un intervijas laikā no 1960. gada līdz 2018. gada maijam. Biobibliogrāfiju ievada autora un valodnieka Pētera Vanaga priekšvārdi, kā arī T. G. Fennela autobiogrāfija latviešu un angļu valodā. Biogrāfiju papildina arī fotoattēli kopā ar ģimenes locekļiem, kolēģiem un ievērojamiem cilvēkiem.
Akadēmiķes Daces Markus bibliogrāfija (2006-2020)
2020
Latvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķes, profesores Daces Markus biobibliogrāfija II ir turpinājums un papildinājums 2006. g. Latvijas Akadēmiskajā bibliotēkā izdotajai “Latvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķe, profesore Dace Markus : biobibliogrāfija” sērijā “Latvijas zinātnieki” par laika posmu no 1966. līdz 2005. gadam. Jaunā izdevuma (2020) pilns teksts teksts pieejams tiešsaistē LNB kā E-grāmata (ISBN 9789934569890 (PDF) https://dom.lndb.lv/data/obj/870052.html).
Montas Kromas bibliogrāfija
2022
Bibliogrāfija : izlase
2017
Bibliogrāfijas izlase aptver Aspazijas agrīno lugu pirmpublicējumus un atkārtotos izdevumus, Aspazijas rakstus par dramaturģiju un teātri no 1884. līdz 1904. gadam, pētījumus un rakstus par Aspazijas dzīvi un daiļradi, Aspazijas agrīno lugu iestudējumus no 1888. līdz 2016. gadam
Profesore Dr. habil. philol. Ina Druviete : biobibliogrāfija
2008
Valodnieces, LU profesores, Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenās locekles Inas Druvietes biobibliogrāfija aptver laika posmu no 1982. gada līdz 2008. gada vasarai
Latvijas Zinātņu akadēmijas goda doktore Dr.philol. Sarma Kļaviņa : biobibliogrāfija
2022
Latvijas Zinātņu akadēmijas goda doktores, filoloģijas zinātņu doktores (Dr. philol.), Latvijas Universitātes docētājas (1967-2009) Sarmas Kļaviņas biobibliogrāfijā apkopoti viņas publicēto zinātnisko, populārzinātnisko darbu, rediģēto, recenzēto, sastādīto un konsultēto darbu, konferenču tēžu, tulkojuma bibliogrāfiskie apraksti. Uzrādīta arī literatūra par viņas dzīvi, zinātnisko un sabiedrisko darbību, intervijas, sarunas ar S. Kļaviņu no 1962. gada līdz 2021. gada maijam. Tā ir turpinājums un papildinājums 2008. gadā Latvijas Universitātes Bibliotēkā sagatavotajai S. Kļaviņas bibliogrāfijai par laika posmu no 1965. līdz 2008. gadam (Kļaviņa S. Latviešu valodas pētnieki :no klaušu laikiem…
Filozofe, vadošā pētniece, asociētā profesore Dr. Phil. Ella Buceniece : biobibliogrāfija
2019
Filozofes Ellas Bucenieces biobibliogrāfija aptver viņas zinātnisko un sabiedrisko darbību no 1978. gada līdz 2019. gada augustam.
Latvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķe profesore Vija Zaiga Kluša
2015
Latvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķe profesore Vija Zaiga Kluša : biobibliogrāfija II / Latvijas Universitātes Akadēmiskā bibliotēka; sast. Dagnija Ivbule; korektore Gita Bērziņa; maketu veidojusi Baiba Lazdiņa. - Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 2015. - 137, [1] lpp. : il. - (Latvijas zinātnieki). ISBN 978-9934-18-040-8.
Veronikas Kučinskas bibliogrāfija
2017
Grāmata veltīta divu ievērojamu Latvijas kultūrtelpas personību - Polikarpa Čerņavska un Veronikas Kučinskas - dzīvei un darbam, un ir iecerēta kā Latgales keramikas tradīciju attīstītāja P. Čerņavska godināšana, sagaidot mākslinieka 95 gadu jubileju 2018. gadā un zinātnieces 90 gadu jubileju 2019. gadā.
Latvijas Zinātņu akadēmijas goda doktors Ilgonis Bērsons
2022
Grāmatas pirmajā daļā ir ZA viceprezidenta akadēmiķa Ojāra Spārīša un Latvijas Rakstnieku savienības priekšsēdētāja Arno Jundzes esejas, dzejnieku Andra Vējāna, Ulža Ausekļa, Arnolda Auziņa un Maijas Laukmanes veltījumi Ilgonim Bērsonam. Bibliogrāfija veidota pēc autora dotās informācijas un sastādītājas apzinātajām publikācijām. Izdevums ir turpinājums un papildinājums 2006. gadā Latvijas Akadēmiskajā bibliotēkā sagatavotajai I. Bērsona bibliogrāfijai par laika posmu no 1949. gada līdz 2006. gada rudenim. Biobibliogrāfija II ietver informāciju līdz 2022. gada martam, papildinājumi ir par laika posmu no 1950. līdz 2006. gadam
Arheologs profesors Dr.habil.hist. Latvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķis Andris Caune
2022
Arheologa un vēsturnieka, Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenā locekļa, profesora Andra Caunes darbības lauks ir plašs, bet vispirms viņš ir senās Rīgas pētnieks – laikā no 1970. līdz 1994. gadam viņš vadīja Rīgas arheoloģiskās izpētes grupu. Viņa vadībā notika izrakumi 40 arheoloģiskajos objektos, tā rezultātā tika restaurēts viduslaiku Rīgas plānojums, noskaidroti 13.–14. gadsimta apbūves tipi, iegūtas jaunas atziņas par pilsētas nocietinājumiem, kā arī viduslaiku iedzīvotāju dzīvesveidu. Andris Caune Rīgas arheoloģijai veltījis daudzus rakstus, kas publicēti izdevumos Latvijā, Vācijā, Polijā, Krievijā u.c. Biobibliogrāfiju ievada Andra Caunes atskats par noieto dzīves ceļu un paveikto darb…
Bibliogrāfija – autora devuma sabiedriska prezentācija
2018
Bibliogrāfija. Izlase (līdz 1905. gadam)
2018
Kopoto rakstu 2. sējums veltīts Aspazijas agrīnajai dzejai un liroepikai. Tajā ietverti Aspazijas agrīnās dzejas krājumi un liroepikas pirmpublicējumi un atkātoti izdevumi, periodikā un izlasēs publicētie Aspazijas dzejdarbi (līdz 1905. gadam), Aspazijas raksti par dzeju, raksti un grāmatu nodaļas par Aspazijas agrīno dzeju un liroepiku
Grāmatniecība un bibliogrāfija Latvijā 20. un 21. gadsimtā: nozīmīgākie sasniegumi
2018
Aspazija
2022
Kopoto rakstu 3. sējums veltīts Aspazijas tulkojumiem un rakstiem par cittautu literatūru un kultūru. Tā kā šis ir vienīgais sējums, kas veltīts Aspazijas tulkojumiem, bibliogrāfijā iekļauti Aspazijas un Aspazijas līdzautorībā ar Raini veiktie tulkojumi – no 19. gs. beigām līdz pat 21. gs. sākumam. Tajā ietverti Roberta Hamerlinga romāna “Aspasia” tulkojums un recepcija, prozas un dramatiskie darbi Aspazijas tulkojumā, dramatiskie darbi, dzeja, kuru pirmpublicējumos kā tulkotāja norādīta Aspazija, Aspazija un Rainis, bet vēlākos izdevumos Rainis, Raiņa un Aspazijas līdzautorībā tulkoti darbi, periodikā, krājumos publicētie dzejoļi un īsproza Aspazijas tulkojumā, Aspazijas tulkojumi no latvi…