6533b7cefe1ef96bd1257483
RESEARCH PRODUCT
Monoizrāde kā individuālās narācijas forma Latvijas postpadomju teātrī
Toms ČEverssubject
monoizrādemonologsdialoģiskas attiecībaspostdramatiskais teātrisstāstu stāstīšanaFiloloģijadescription
. Maģistra darbā „Monoizrāde kā individuālās narācijas forma Latvijas postpadomju teātrī” aplūkots monoizrādes fenomens, kam Latvijas teātra teorētiķi nav pievērsuši plašu uzmanību. Monoizrāde 21.gs. Latvijas teātrī līdz ar stāstu stāstīšanas prakses attīstību, ievērojot stāsta kā personiski izjustas pieredzes individuālo un subjektīvo raksturu, iegūst jaunas kvalitātes, dibinot dialoģiskas attiecības ar auditoriju. Solo priekšnesums veicina uzticības pilnu attiecību veidošanu starp izpildītāju un auditoriju, atklājoties aktiera personībai. Kaut arī monoizrādes dramaturģisko pamatu veido monologs, auditorija tiek iesaistīta skatuviskajās norisēs – gan fiziski, gan garīgi, kur izpildītajos tekstos galvenā nozīme piešķirta to personiskai iedarbībai (liecības, pārliecība, atmiņas). Minētais kopumā sekmē izrādes kā procesa funkcionēšanu, kas to sarado ar postdramatiskā teātra tradīciju. Atklājoties aktiera personībai, rodas jautājums par tās autentisku izpausmi, proti, cik autobiogrāfiska ir skatuves figūra, kādas ir attiecības starp iemiesojamo tēlu un aktiera paštēlu, kā izrādes recepciju ietekmē kontekstuāli apstākļi jeb aktiera personība.
| year | journal | country | edition | language |
|---|---|---|---|---|
| 2016-01-01 |