6533b7cefe1ef96bd12574f7

RESEARCH PRODUCT

Kritiskās domāšanas stratēģiju izmantojums studentu apmācības uzlabošanai vidusskolā angļu valodas stundās

subject

description

Jauno cilvēku izglītība 21.gadsimtā prasa jaunu pieeju mācību procesam, kas nodrošina, ka skolas sagatavo konkurētspējīgus skolēnus darba tirgū. Šī jaunā pieeja nozīmē – reālo dzīves apmācību – apmācīt izpildīt, nevis tikai zināt, tāpēc nepieciešama pāreja no formālas izglītības, ar tās zināšanu uztveres fokusu, uz jaunu izglītības modeli, kas fokusējas uz kompeteču attīstību un apmācību, kas nepieciešamas, lai veiksmīgi strādātu un dzīvotu mūsdienīgā sabiedrībā. Trīs galvenās prasmes, kuras darba tirgus prasa no skolu apsolventiem ir analītiskā domāšana, kompleksa uzdevumu risināšana un kritiskā domāšana un analīze. Taču darba devēji un pedogogi apgalvo, ka šīs prasmes ir nepietiekoši attīstītas studentu vidū, kas apgrūtina viņu mācības un samazina konkurētspēju daba tirgū. Tādejādi var apgalvot, ka neskatoties uz to, ka kritiskā domāšana atrodas izglītojošo dokumentu un darba tirgus prasību fokusā, tā ir nepietiekoši attīstīta un prasa turpmāku attīstību. Literatūras apskats un gadījuma pētījums bija izmantotas kā pētījumu metodes, lai noskaidrotu kā kritiskās domāšanas stratēģijas pielietošana var attīstīt kritiskās domāšanas prasmes un uzlabot studentu apmācību. Pētījuma bāze bija 26 studenti no 11. klases. Informācijas apkopošanas metodes bija studentu un pasniedzēju aptaujas, novērošana, testi pirms un pēc pētījuma. Aptauju mērķis bija noskaidrot studentu un pasniedzēju attieksmi pret kritiskās domāšanas apmācību skolās un studentu kristiskās domāšanas prasmes pašvērtējumu. Vērošanas mērķis bija piefiksēt studentu darbu pētījuma laikā, testi tika izmantoti, lai novērtētu progresu pētījuma beigās. Analizējot studentu un pasniedzēju aptaujas atbildes tika konstatēts, ka pasniedzēji un studenti apzinās, ka kritiskās domāšanas prasmes ir nepietiekoši attīstītas studentu vidū un prasa lielāku uzmanību un apmācību. Pētījumu rezultāti apstiprināja, ka studenti kļuva aktīvāki, motivētāki, pašpārliecinātāki un daudz vairāk iesaistījās tematiskā pētījuma periodā. Testu rezultāti parādīja nelielu akadēmisko rezultātu progresu runāšanā un rakstīšanā, kā arī uzlabojumus dažās kritiskās domāšanas prasmēs. Tematiskie pētījumi pierādīja, ka pielietojot kritiskās domāšanas stratēģiju uzlabojas studentu apmācība, tā kā tā motivē viņus, stundai tiek piedota dinamika, aktivizējas spriešanas spējas, uzlabojas sociālās spējas un attiecības klases ietvaros un ar pasniedzēju. Taču kritiskās domāšanas prasmju attīstība ir diezgan lēns process un, lai tas būtu produktīvs tas prasa no pasniedzēja neatlaidīgu un rūpīgu sagatavošanos.