6533b7cffe1ef96bd125891a

RESEARCH PRODUCT

Baltijas valstu sadarbības ilgtspēja starptautiskās drošības vidē

subject

description

Maģistra darba tēma ir Baltijas valstu sadarbības ilgtspēja starptautiskās drošības vidē. Baltijas valstis kā pētījuma objekts aktuālas ar to, ka atrodas ģeopolitiski nozīmīgā reģionā, kā arī uz doto brīdi ir divu lielu starptautisko bloku dalībnieces, proti, ES un NATO, kas, savukārt, nozīmē arī papildus pienākumu, kļūstot par šo organizāciju ārējo robežu. Turklāt ņemot vērā pēdējā laika tendences var novērot asimetrisko draudu aktualitāti, nozīmīga ir NATO un Baltijas valstu savstarpējā saikne un kādā veidā šīs valstis cīnās ar drošības izaicinājumiem. Tādējādi darbā tiek izvirzīts sekojošs mērķis - noskaidrot kāda ir potenciālā Baltijas valstu sadarbības ilgtspēja starptautiskajā drošības vidē. Pirmajā darba daļā tiek aprakstīta neoreālisma teorija, kuras galvenā ideja tika balstīta uz valstu sadarbību starptautiskās vides ietvaros. Tiek minēti vairāki autori, kas identificē valstis kā aktorus, kuri ir atkarīgi no spiediena, kas rodas starptautiskajā vidē. Respektīvi šī teorija intensīvi mijiedarbojas ar empīrisko daļu, palīdzot tajā pašā laikā identificējot galvenos faktorus Baltijas valstu savstarpējā sadarbībā un to, kādā veidā tā tiek ietekmēta. Otrajā darba daļā ietverta Baltijas valstu sadarbība no to neatkarības atgūšanas līdz pat iestāšanās tādās starptautiskajās organizācijās kā NATO un ES. Tika izanalizēti vairāki dokumenti, kas raksturoja Baltijas valstu stratēģijas saistībā ar to tālāko integrāciju. Norādīts kādas aktivitātes bija nepieciešams izvērst, lai kļūtu par pilnvērtīgu šo organizāciju biedru. Papildus tam tika identificētas vairākas sadarbības zonas, kuras tika uzskatītas par vienām no svarīgākajām. Tika izklāstīta ideja, ka sākotnējā sadarbība norisinājās aizsardzības jomā, kā arī vēlāk tika atspoguļotas vairākas tēmas, tādas kā ekonomiskā un politiskā. Trešā darba daļa sevī ietvēra situācijas raksturojumu, kas norisinājās pēc 2004.g., kas tika uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem atskaites punktiem, kad šo valstu sadarbība strauji norima salīdzinot ar sākotnējo periodu. Tika izskatīti vairāki faktori, kuri noteica iemeslus, kādēļ šī sadarbība aprima. Papildus tam tika minētas vairākas potenciālās sadarbības sfēras papildus iepriekšējām klāt nāca enerģētikas politika un politiskā situāciju Gruzijā un Ukrainā. Pateicoties politisko situāciju aprakstam citas valstīs, var uzlūkot Baltijas valstu savstarpējas sadarbības aktivitātes palielināšanos, kas tādā veidā arī pierāda starptautiskā spiediena nozīmīgumu uz sadarbības kapacitāti. Papildus visam iepriekšminētajam, tika caurskatīti Baltijas Asamblejas sesiju laikā pieņemtie dokumenti, kā arī balstoties uz tiem tika atspoguļota tendence grafiski. Šajos grafikos tika parādīta sadarbības aktivitāte no saistošo dokumentu puses, tādā veida vieglāk salīdzināt sadarbības intensitāti. Darba noslēgumā tika izvērsta analīze, kas tika balstīta uz abu posmu savstarpējo salīdzināšanu un sadarbības tendences noteikšanu.