6533b7cffe1ef96bd1259399

RESEARCH PRODUCT

Vasarzaļo rododendru spraudeņu rizoģenēze gaismas kvalitatīvā un kvantitatīvā sastāva ietekmē

subject

description

Augu pavairošana ar spraudeņiem ir viens no svarīgākajiem augu veģetatīvās pavairošanas veidiem. Augu pavairošana komerciāliem un zinātniskiem nolūkiem bieži notiek iekštelpās ar papildus mākslīgo apgaismojumu, tādēļ darba mērķis bija noskaidrot dažāda veida gaismas avotu ietekmi uz vasarzaļo rododendru spraudeņu apsakņošanos. Darbs izstrādāts Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātes Augu fizioloģijas katedrā no 2018. gada jūnija līdz 2019. gada maijam. Rododendru spraudeņus apsakņoja biežāk augu audzēšanā izmantotajos apgaismojumos– fluorescējošā (FL) un gaismas diožu apgaismojumā (LED). Katrā apgaismojumā audzētos spraudeņus iedalīja kontroles variantā, kur spraudeņu pamatnes apstrādāja ar tīru talka pulveri un indol-3-sviestskābes jeb ISS variantā, kur tos apstrādāja ar talka pulveri, kuram bija 1% ISS piejaukums. Vasarzaļo rododendru šķirnes ‘Polārzvaigzne’ spraudeņiem adventīvās saknes veidojas tiešajā rizoģenēzes ceļā no lūksnes, kambija, staru un koksnes šūnām. Netiešajā rizoģenēzes ceļā – no kallusa. FL ISS, FL kontroles un LED ISS variantiem sakņu iniciāļus novēroja 14. dienā pēc spraudeņošanas, bet LED un FL kontroles variantiem 14. dienā jau bija izveidojies saknes aizmetnis. Pirmās patstāvīgās saknes FL kontroles variantam novēroja 38. dienā, FL ISS un LED kontroles variantam – 45. dienā pēc spraudeņošanas. LED kontroles varianta spraudeņi statistiski būtiski (p<0,05) labāk apsakņojās nekā spraudeņi, kas apstrādāti ar ISS, savukārt pārējos variantos nav novērota gaismas un eksogēno auksīnu statistiski būtiska ietekme uz spraudeņu apsakņošanos. Šādi rezultāti, visticamāk, iegūti tādēļ, ka spraudeņu apsakņošanos negatīvi ietekmēja iepriekš neparedzēts faktors - pagaidām vēl neidentificēta dzīvā organisma endogēna klātbūtne spraudeņos.