6533b7d0fe1ef96bd1259d8a

RESEARCH PRODUCT

Bērnības traumas, traumas simptomu saistība ar ēšanas uzvedību un negatīvu komunikāciju ģimenē par ēšanas uzvedību pusaudžiem 11 - 16 gadu vecumā

subject

description

Pētījuma mērķis ir noskaidrot, vai bērnībā piedzīvotajai traumatiskajai pieredzei, izjustajiem traumas simptomiem, negatīvajai komunikācijai par ēšanas uzvedību pastāv saistība ar ēšanas uzvedību. Papildus pētījumā tika apskatītas dzimumatšķirības un izmainītas ēšanas uzvedības biežumi. Pētījumā piedalījās 726 pusaudži (369 – meitenes, 344 – zēni, 13 – nenorādot dzimumu) vecumā no 11 līdz 16 gadiem, 5. un 9. klases skolēni. Darba ietvaros izmantotas šādas aptaujas: Bērnības traumas aptauja (Childhood Trauma Questionnaire, (CTQ), Fink et al., 1995). Bērnu traumas simptomu aptauja (Trauma symptom checklist for children (TSCC), Briere, 1995). Aptauja par attieksmi pret ēšanu – EAT-26 (Eating Attitudes Test, Garner, et.al., 1982). Aptauja par negatīvo ēšanas komunikāciju ģimenē (Family Fat Talk Questionnaire (FFTQ) Macdonald et al., 2015). Pētījuma rezultātā konstatēts, ka pastāv statistiski nozīmīga pozitīva saistība ēšanas uzvedības veidiem ar emocionālo un seksuālo vardarbību, depresijas un disociācijas simptomiem, personīgo un ģimenes negatīvo komunikāciju par ēšanas uzvedību. Personīgā negatīvā komunikācija izskaidro 21% izmainītu ēšanas uzvedību. Emocionālās vardarbības un disociācijas simptomu pienesums izskaidro 25% izmainītas ēšanas uzvedības variāciju. Pastāv statistiski nozīmīgi augstāki rezultāti meiteņu izlasē.