6533b7d0fe1ef96bd125b19d

RESEARCH PRODUCT

Mikronācijas un to loma mūsdienu starptautiskajās attiecībās

subject

description

Pastāvot spēcīgām decentralizācijas tendencēm mūsdienu sabiedrībā, salīdzinoši jauna un maz pētīta nozare ir mikronacionālisms, kurā noteikti indivīdi vai ļoti nelielas cilvēku grupas nolemj atdalīties no to izcelsmes valsts un veidot savu, pilnīgi jaunu valsts pārvaldi. Šos indivīdu vai nelielo cilvēku grupu dibinātos valstiskos veidojumus dēvē par mikronācijām. To attīstības līmenis un pastāvēšanas mērķis ļoti atšķiras– vienu attīstības līmenis ir ļoti zems un tās par savu teritoriju ir pasludinājušas izveidotāja dzīvokli, kamēr otras pārvalda noteiktu teritoriju ar noteiktu likumdošanu un ekonomisko sistēmu. Visas mikronācijas raksturo viens kopīgs elements – neviena pasaules valsts tās nav atzinusi. Darba pamatmērķis ir noskaidrot, vai jebkurš indivīds ir spējīgs izveidot starptautiski atzītu valsti un to ilgtermiņā uzturēt. Darba pirmā nodaļa veltīta valsts jēdziena apskatīšanai, kurā tiks definēts valsts termins un analizētas to galvenās izcelšanās teorijas, atzīšana, funkcijas un citi elementi. Otrajā daļā tiks analizēts mikronāciju jēdziens, tā definīcija, ekonomiskā sistēma, kā arī tiks izveidota mikronāciju tipoloģija un vērtētas to iespējas kļūt par starptautisko tiesību subjektu. Trešajā daļā tiks pētīta mikronāciju ilgtspēja no trīs perspektīvām – ekonomiskās, politiskās un sociālās. Darba noslēgumā sniegta atbilde uz diplomdarbā izvirzīto jautājumu. Atslēgvārdi: mikronācijas, valstu veidošana, valstu atzīšana, ilgtspēja.