6533b7d0fe1ef96bd125b23f

RESEARCH PRODUCT

Maksātnespējas procesa tiesiskās sekas.

subject

description

Darba mērķis ir izpētīt un salīdzināt maksātnespējas tiesību institūta un piemērojamo tiesību normu vēsturi, attīstību un aktuālākās problēmas. Darba autors atspoguļojis maksātnespējas attīstību Romā, Vācijā, Francijā un Latvijā un secinājis, ka sākotnējie noteikumi attiecībā pret parādnieku bijuši visai bargi. Proti, par saistību nepildīšanu parādniekam varēja tikt piemērots pat nāves sods. Darba autors secinājis, ka laika gaitā, attīstoties valstīm, attīstījās arī maksātnespējas procesa normas un to piemērošanas kārtība, kā rezultātā maksātnespējas mērķis vairs nav personas sodīšana. Latvijā Maksātnespējas likums ir pavisam jauns. Tas stājies spēkā 2010.gada 1.novembrī. Pēdējie likuma grozījumi stājušies spēkā 2017.gada 6.janvārī. Maksātnespējas likums regulē maksātnespējas procesu un tas attiecas gan uz fiziskām personām, gan uz juridiskām personām. Fizisko personu maksātnespējas procesa mērķis ir apmierināt kreditoru prasījumus un atbrīvot parādnieku no parādsaistībām, savukārt juridiskām personām maksātnespējas procesa mērķis ir vairāk vērsts uz kreditoru interešu aizsardzību. Juridiskām personām likumdevējs paredzējis arī tiesiskās aizsardzības procesu, kura mērķis ir maksātspējas atjaunošana. Pēc darba autora domām, viena no lielākajām problēmām maksātnespējas procesā ir saistīta ar noteiktu amatu ieņemšanu amatpersonām. Piemēram, zvērināts notārs, zvērināts advokāts, zvērināts tiesu izpildītājs nevar pildīt savus amata pienākumus, ja tiesa pasludinājusi maksātnespējas procesu. Savukārt tiesnešiem noteikts piecu gadu ierobežojuma termiņš, bet prokuroriem šādu ierobežojumu likumdevējs nav paredzējis. Pēc darba autora domām piecu gadu termiņš, kā tas noteikts tiesnešiem, būtu nosakāms visām amatpersonām. Atslēgvārdi: maksātnespējas process, vēsture, Maksātnespējas likums, tiesiskās aizsardzības process, fiziska persona, juridiska persona, amatpersona.