6533b7d1fe1ef96bd125c691

RESEARCH PRODUCT

Grūtnieču uztura un dzīvesveida paradumu ietekme uz bērna dzimšanas svaru

subject

description

Uzturam ir būtiska loma uz cilvēku veselību visā dzīves laikā. Īpaši tajos periodos, kad notiek cilvēka strauja augšana un attīstība, proti, grūtniecības periodā un agrā bērnībā. Neadekvāts uzturs ietekmē gan augļa optimālu attīstību, kā arī slimības attīstības risku turpmākajā dzīvē[1]. Pētījumā izvirzītā hipotēze: Jaundzimušā dzimšanas rezultātus ietekmē mātes dzīvesveids, ietverot uztura paradumus un fiziskās aktivitātes, pirms grūtniecības un grūtniecības laikā. Šis ir kvantitatīvs šķērsgriezuma (aprakstošs) pētījums. Pētījuma instruments – anketa. Pētījuma ietvaros tika anketētas 107 sievietes gan grūtniecības perioda (30), gan sievietes, kuras bija dzemdējušas(77). Pētījuma dalībnieces dzīvoja Latvijā - dažādas pilsētas/ciematos. Pētījumā piedalījās sievietes vecumā no 20-44 gadiem. Pētījuma rezultāti parādīja, ka 77,3% sievietēm pirms grūtniecības bija normāls ĶMI. Svara pieaugums grūtniecības laikā visbiežāk bija 20kg. Bērna dzimšanas svars visbiežāk bija 3,6g. Pētījuma rezultāti parādīja, statistiski ticamasus atšķirības starp latviešu un krievu tautības grūtniecēm. Latviešu tautības sievietēm dzimst lielāki bērni nekā krievu tautības sievietēm (p=0,04). Pastāv saistība starp bērna dzimšanas svaru un sievietes izglītības līmeņa (P=0,03). Lielākā daļa respondentu ikdienā ēd brokastis, pusdienas, launagu, vakariņas un uzkodas. Uzkodas visbiežāk lieto saldumus, riekstus bez sāls un cukura, augļus un dārzeņus. Skatoties uz produkta lietošanas biežumu nedēļā, vidējie rādītāji rāda, ka sievietes 1-2 reizes nedēļā uzturā iekļauj graudaugus, olas, gaļu un to produktus, konditorejas izstrādājumus. Visbiežāk sievietes 6-7 dienas nedēļā uztura iekļauj augļus un svaigus dārzeņus. Pētījuma rezultāti parādīja statistiski ticamus rezultātus neiekļaujot sarkano gaļu savā uzturā un sakarību starp palielinātu bērna dzimšanas svaru 4100g (P=0,023). Jo vairāk lietojam piena produktus, jo samazinās bērna dzimšanas svars (P=0,029). Ja sieviete biežāk uzturā iekļauj zivis/ zivju produktus, bērna dzimšanas svars palielinājās (P=0,046). Grūtniecības laikā smēķēja 3% no visas populācijas un alkoholisko dzērienus lietoja 28%, līdz ko uzzināja par esošo grūtniecību. Statistiska ticamība pastāv starp bērna dzimšanas svaru un brīvā laika fiziskām aktivitātēm grūtniecības laikā. Samazinoties slodzei, samazinās bērna svars (P=0,04). Pētījuma rezultātā tika secināts grūtnieču uztura paradumi ir daudzveidīgi, un ĶMI atbilsts normas robežām. Bērna dzimšanas svars atbilst normālām svaram. Bērnu svaru ietekmē mātes uzturs un dzīvesveids.