6533b7d2fe1ef96bd125db30

RESEARCH PRODUCT

Traumas simptomu izpausmju līmeņa izmaiņas policijas darbiniekiem psiholoģiskā debrīfinga rezultātā

subject

description

Pēdējos gados neapšaubāmi populārs krīzes intervences veids pēc kritiskiem notikumiem ir kritisko notikumu stresa debrīfings. Pēdējos gados tiek veikti dažādi pētījumi par kritisko notikumu stresa debrīfinga efektivitāti, un tie ir pretrunīgi – daļa liecina par metodes augsto efektivitāti, daļa savukārt norāda tās traumatisko ietekmi. Šī pētījuma mērķis bija noteikt, vai policijas darbiniekiem, kam pēc kritiska notikuma tiek sniegts debrīfings, samazinās traumatiskās pieredzes ilgstošie un īslaicīgie seku simptomi. Pētījumā tika izmantotas divas aptaujas – „Traumas simptomu aptauja” (TSA) un „Notikuma ietekmes skala – pārveidota” (NIS-P). NIS-P mana pētījuma ietvaros tika adaptēta. Pētījums sastāvēja no eksperimentālās grupas n=25 un kontrolgrupas n=32. Visi pētījuma dalībnieki bija vīrieši vecumā no 20 līdz 50 gadiem. Visi pētījuma respondenti ir policijas darbinieki, kas piedalījās 13. janvāra masu nekārtību likvidēšanā. Eksperimentālā grupa saņēma debrīfingu. Uz kontrolgrupu netika veikta eksperimentāla iedarbība. Pētījuma dati parāda, ka eksperimentālās grupas atkārtotajos mērījumos, salīdzinot ar eksperimentālās grupas sākotnējiem mērījumiem, ir statistiski nozīmīgi zemāki rādītāji NIS-P kopējā skalā t=2,09* un TSA skalās - „identitātes neskaidrība” t=2,35*, „pēctraumas stresa traucējumi” t=3,94*, un „spriedzes mazināšana” t=2,13*. Salīdzinot eksperimentālās grupas atkārtotās anketēšanas rezultātus ar kontrolgrupu, atklājas, ka eksperimentālās grupas atkārtotajā mērījumā ir zemāki statistiski nozīmīgi rādītāji TSA pēctraumatiskā stresa traucējumu skalā t=-2,47*, depresijas skalā t=-2,01*. Atslēgas vārdi: Debrīfings, kritisks notikums, stress, pēctraumatiskā stresa traucējumi.