6533b7d3fe1ef96bd125f9b7

RESEARCH PRODUCT

Izskaloto makrofītaļģu apjoms un taksonomiskais sastāvs Baltijas jūras Latvijas piekrastē

subject

description

Maģistra darba “Izskaloto makrofītaļģu apjoms un taksonomiskais sastāvs Baltijas jūras Latvijas piekrastē” pētījums izstrādāts 2018. gada vasaras un rudens sezonu laikā. Darba izstrāde veikta Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātes Hidrobioloģijas katedrā, biedrības “Baltijas krasti” izstrādātā EJZF projekta “Jūras aļģu sanesumu izvērtēšanas un apsaimniekošanas plāns Latvijas piekrastē” ietvaros. Darba mērķis ir noteikt izskaloto makrofītaļģu akumulēšanās vietas, apjomu, taksonomisko sastāvu un sezonālo dinamiku Baltijas jūras Vidzemes, Kurzemes un atklātās daļas piekrastēs. Maģistra darbā analizēta pieejamā literatūra par Baltijas jūrā augošajām makrofītaļģēm, to morfoloģisko, fizioloģisko uzbūvi, augšanas un reproducēšanās apstākļiem, raksturoti, Baltijas jūru un makrofītaļģu audzes, ietekmējošie abiotiskie, biotiskie un antropogēnie faktori, identificētas izskaloto makroaļģu sanesumu veidošanās vietas Baltijas jūras atklātās daļas un Rīgas līča piekrastē, apskatīta makroaļģu sanesumu sezonālā dinamika, noteikts taksonomiskais sastāvs un izstrādātas rekomendācijas makroaļģu sanesumu praktiskai pielietošanai. Baltijas jūra, ar specifiskajiem hidrometeoroloģiskajiem apstākļiem, nodrošina vidi izskaloto makrofītaļģu sanesumu joslu veidošanai. Aļģu sanesumu joslu veidošanās Baltijas jūras Latvijas piekrastē ir ļoti nevienmērīga, atkarībā no sezonas, krasta morfoloģijas un, galvenokārt, vētru biežuma. Atsevišķas teritorijas raksturojas ar pilnīgu izskaloto aļģu iztrūkumu. Maksimālais izskaloto makrofītaļģu apjoms novērtēts rudens ekspedīcijas laikā Liepājā, sasniedzot 228,3 m3/100 m. Baltijas jūras atklātās daļas piekrastē dominē sārtaļģes Furcellaria lumbricalis, Rīgas līča Kurzemes piekrastē dominē brūnaļģes Fucus vesiculosus, bet Rīgas līča Vidzemes piekrastē, atkarībā no sezonas, tomēr novērots relatīvs līdzsvars starp brūnaļģēm Fucus vesiculosus un zaļaļģu ģintīm Cladophora spp. un Enteromorpha spp.. Kā potenciālās izskaloto makrofītaļģu akumulācijas vietas Baltijas jūras atklātās daļas piekrastē – Liepāja un Pāvilosta, Rīgas līča Kurzemes piekrastē – Jaunķemeri, Melluži un Lapmežciems, Rīgas līča Vidzemes piekrastē – Salacgrīva un Saulkrasti. Mainoties ekonomiskās un sociālās vides apstākļiem, mainījušās arī aļģu savākšanas metodes un apjomi. Tomēr Latvijā nav ieviesta vienota sistēma, kā makrofītaļģes savākt, kur uzglabāt un izmantot. Ir samazinājusies aļģu nozīme dārza mēslošanā. Populārās tūristu un atpūtas teritorijās, aļģu uzkrāšanās lielos apmēros rada problēmas teritoriju apsaimniekošanā. Mehāniski savāktās aļģes, izgāžot turpat piekrastes kāpās vai kārklu zonā, visbiežāk vētru laikā, tiek ierautas atpakaļ jūrā, radot otrreizējo piesārņojumu. Šīs makrofītu kaudzes traucē rekreācijai un tūrismam, izmaina biotopu, degradē ainavu un sugu atradnes. Piekrastes daba ir jāsaglabā, to zonējot, saglabājot līdzsvaru ar makroaļģu savākšanu, izvešanu un izmantošanu.