6533b7d3fe1ef96bd125f9bf
RESEARCH PRODUCT
Statīnu ietekme uz acilkarnitīnu koncentrācijām asinīs
Jānis Feldmanissubject
StatīniPleiotropie efektiAcilkarnitīniMetabolismsMedicīnadescription
Ievads. Acilkarnitīni ir karnitīna acil-esteri, kas nodrošina taukskābju transportēšanu uz mitohondrija lūmenu, kur var notikt to β oksidācija. Paaugstināti acilkarnitīnu līmeņi norāda uz traucētu taukskābju vielmaiņu. Statīnu galvenais efekts ir zema blīvuma lipoproteīnu holesterīna samazināšana. Tiem piemīt vairākas blakusparādības, piemēram, insulīna rezistences pasliktināšanās, seruma ALAT paaugstināšanās, miopātijas. Nav zināms vai statīni ietekmē plazmas acilkarnitīnu līmeņus un vai statīnu blaknes nav saistītas ar acilkarnitīnu izmaiņām. Pētījuma mērķis. Noskaidrot, vai statīnu terapija ietekmē plazmas acilkarnitīnu koncentrācijas un vai pastāv saikne starp acilkarnitīnu izmaiņām un citām statīnu izraisītām bioķīmiskām izmaiņām. Materiāli un metodes. Šis bija prospektīvs pētījums, kurā tika iekļauti pacienti no PSKUS Sirds asinsvadu kateterizācijas laboratorijas, kuriem bija indicēts uzsākt statīnu terapiju. Tika veiktas četras vizītes – pirms terapijas (V1), nedēļu (V2), mēnesi (V3) un trīs mēnešus (V4) pēc statīnu terapijas uzsākšanas. Plazmas acilkarnitīnu koncentrācijas tika mērītas katrā vizītē un vizītēs V1, V3, V4 tika papildus noteikti seruma KH, ZBLH, ABLH, TG, ALAT, kreatinīns un CK. Tika analizēti preliminārie pētījuma dati no pirmajiem 15 dalībniekiem. Rezultāti. Nedēļu pēc statīnu terapijas uzsākšanas plazmas īso ķēžu acilkarnitīni bija paaugstinājušies no 7560,68 pmol/l uz 10111,33 pmol/l (p=0,027) un vidējo ķēžu acilkarnitīni no 336,43 pmol/l uz 505,38 pmol/l (p=0,027). Trešajā vizītē, salīdzinājumā ar pirmo, īso ķēžu acilkarnitīni bija paaugstinājušies par 1149,27 pmol/l (p=0,369) un vidējo ķēžu par 179,10 pmol/l (p=0,020). Trīs mēnešus pēc terapijas uzsākšanas īso ķēžu acilkarnitīni bija pieauguši par 3740,90 pmol/l (p=0,003), bet vidējo ķēžu par 245,74 pmol/l (p=0,004). Plazmas garo ķēžu acilkarnitīnu koncentrācijās nebija vērojamas statistiski ticamas izmaiņas. Mēnesi pēc statīnu terapijas uzsākšanas tika novērota korelācija starp KH un garo ķēžu acilkarnitīnu izmaiņām (rs=0,518,p=0,048), starp CK un vidējo ķēžu acilkarnitīnu izmaiņām (rs=0,622,p=0,013), kā arī kreatinīna izmaiņas korelēja gan ar gara (rs=0,879,p=0,001), gan vidēja (rs=0,579,p=0,062), gan īsa (rs=0,715,p=0,013) garuma acilkarnitīnu izmaiņām. Secinājumi. Trīs mēnešus pēc statīnu terapijas uzsākšanas, īsa un vidēja garuma ķēžu acilkarnitīnu koncentrācijas asins plazmā palielinās un pirmās izmaiņas jau vērojamas nedēļu pēc statīnu terapijas uzsākšanas. Garo ķēžu acilkarnitīnu koncentrācija būtiski nemainās. Pastāv korelācija starp acilkarnitīnu izmaiņām un CK, kreatinīna un KH izmaiņām.
| year | journal | country | edition | language |
|---|---|---|---|---|
| 2017-01-01 |