6533b7d3fe1ef96bd125f9e2
RESEARCH PRODUCT
Metakognitīvo pārliecību saistība ar piesaistes dimensijām un emociju regulācijas stratēģijām pieaugušajiem
Pēteris Krasņikovssubject
piesaistes dimensijasemociju regulācijas stratēģijaspieaugušo piesaistePsiholoģijametakognīcijasdescription
Gan teorija par piesaisti, gan teorija par metakognīcijām norāda, ka tām ir nozīmīga saistība ar cilvēka pašregulācijas stratēģiju izvēli un psiholoģisko labbūtību. Tāpat gan viena, gan otra teorija un virkne pētījumu norāda uz šo pazīmju saistību ar psiholoģisko traucējumu simptomiem. Pētījumā tika noskaidrots, kāda ir neadaptīvu metakognitīvu pārliecību saistība ar piesaistes dimensijām un emociju regulācijas stratēģijām pieaugušajiem Latvijā. Pētījuma izlasi veido 149 respondenti (86 vīrieši un 63 sievietes) vecumā no 18 līdz 67 gadiem (M=35 gadi). Pētījumā tika izmantotas trīs aptaujas: Metakognitīvo pārliecību aptauja (Metacognitions questionnaire, Wells & Cartwright-Hatton, 2004), kurai šī darba ietvaros tika veikta adaptācija, Attiecību skalu aptauja (Relationship Scales Questionnaire, Griffin & Bartholomew, 1994, Latvijā aptauju adaptējusi S. Glaudāne, 2010) un Emociju Regulācijas Aptauja (The Emotion Regulation Questionnaire, Gross & John, 2003, Latvijā šo aptauju adaptējusi M. Morozova, 2011). Rezultāti uzrādīja saistības starp izvairīšanos no piesaistes un vairākām neadaptīvu metakognitīvu pārliecību skalām - negatīvas pārliecības par uztraukšanos un spēju to kontrolēt, vajadzību kontrolēt domas, un savas domāšanas vērošanu, kā arī ar emociju izpausmes apspiešanu. Piesaistes trauksme uzrādīja saistību ar negatīvām pārliecībām par uztraukšanos un tās bīstamību, neuzrādīja saistību ne ar vienu no emociju regulācijas stratēģijām, bet uzrādīja negatīvu saistību ar pašreizējo partnerattiecību ilgumu. No rezultātiem var secināt, ka negatīvas pārliecības par uztraukšanos un spēju to kontrolēt var būt saistītas ar abām nedrošās piesaistes dimensijām – izvairīšanos un trauksmi. Šī pētījuma rezultāti rāda, ka paaugstinātas trauksmes gadījumos emociju izpausmes visticamāk netiek apspiestas, savukārt izteiktas izvairīšanās gadījumos to iespējams novērot kognitīvajā sfērā, tai skaitā metakognitīvajās pārliecībās.
| year | journal | country | edition | language |
|---|---|---|---|---|
| 2019-01-01 |