6533b7d3fe1ef96bd125fa0e

RESEARCH PRODUCT

Privātās militārās un drošības kompānijas – jauni aktieri starptautiskajās attiecībās pēc Aukstā kara beigām

subject

description

Bakalaura darba tēma ir „Privātās militārās un drošības kompānijas – jauni aktieri starptautiskajās attiecībās pēc Aukstā kara beigām”. Izpētes mērķis ir izpētīt privāto militāro un drošības kompāniju lomu 21.gs. starptautiskajā drošības vidē, izprotot to ietekmi uz mūsdienu karadarbības transformāciju. Problēmjautājums, uz kuru tiek meklēta atbilde ir – „Vai PMK un PDK straujā attīstība un darbība pēdējā laikā ir drauds vai panākumu atslēga valstu drošības nodrošināšanā starptautiskajā sistēmā?” Bakalaura darbs balstīts uz pētnieciskās hipotēzes: „PMK un PDK straujā attīstība pēc Aukstā kara beigām, konkurējot ar nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, neapdraud valstu monopolstāvokli vardarbības pielietošanā”. Izpētes pirmajā daļā tiek gūts priekšstats par kara transformāciju, leģitīmās vardarbības pielietotāju izmaiņām, kā arī definēts, kas ir privātās militārās un drošības kompānijas un kā tās saistāmas ar pieaugošo drošības outsourcing fenomenu. Otrajā, empīriskās izpētes daļā PMK un PDK tiek analizētas 5 dimensijās – vēsturiskajā, politiskajā, militārajā, ekonomiskajā un normatīvajā. Tāpat arī piedāvātas PMK un PDK perspektīvas iespējamo nākotnes attīstības scenāriju veidā. Darba gaitā izvirzītā hipotēze pierādās. Pēc Aukstā kara beigām PMK un PDK, kas ir jauni aktieri un nav pielīdzināmi algotņiem, aizpildīja drošības vakuuma stāvokli, kuru radīja lielvalstu armiju neproporcionāls samazinājums attiecībā pret konfliktiem pasaulē, bet kuru turpmāko attīstību veicināja vispārējā outsourcing tendence. Ekonomiskā ziņā PMK un PDK attīstās straujākos tempos nekā valstu armijas, saņemot arvien lielākus pasūtījumus, palielinoties līgumdarbinieku izmantojumam karadarbībā, Irākas karā pat pārsniedzot 1:1 attiecību ar armijas karavīriem kā arī izkonkurējot nacionālos bruņotos spēkus atalgojuma ziņā. Tāpat to izmantojums ļauj atbrīvošanas kustībām un vāji attīstītām valstīm nopirkt sev drošību un ar apmācību attīstīt pašām savus bruņotos spēkus, bet lielvalstīm noslēpt no sabiedrības nepopulāras kara izmaksas un papildināt savu militāro kapacitāti konfliktu reģionos. Tomēr PMK un PDK neiztur normatīvo kritiku, tās pastrādā kara noziegumus, par kuriem netiek sodītas, nav mehānismu to kontrolei un, kaut arī valstis tās izmanto, tās joprojām nav likumīgi atzītas. PMK un PDK neapdraud valstu leģitīmās vardarbības monopolu, jo tiek izmantotas paralēli armijai, pildot atbalsta nevis tiešās kaujas funkcijas, kā arī dažādie incidenti, kurās tās ir tikušas iesaistītas, liek valstīm pret tām izturēties piesardzīgi, galveno lomu drošības garantēšanā joprojām uzticot armijai.