6533b7d3fe1ef96bd125fa47

RESEARCH PRODUCT

Izmaiņas elektroencefalogrammā un neirovizualizācijas metodēs pie ģeneralizētas krampju lēkmes

subject

description

Mērķis: Noskaidrot atšķirības interiktālā elektroencefalogrāfijā (EEG) pierakstītā smadzeņu pamatritmā, efektu no pielietotiem aktivācijas manevriem un izmaiņām neirovizualizācijā starp epilepsijas pacientiem ar ģeneralizētu krampju lēkmi anamnēzē bez epileptiskas aktivitātes interiktālā EEG(Grupa Nr.2) un ar epiletisku aktivitāti interiktālā EEG(Grupa Nr.1). Materiāli un metodes: Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas arhīvā tika atlasītas slimības vēstures pacientiem, kuri sirgst ar epilepsiju. Pacienti tika izvēlēti pēc pētījumā izvirzītajiem dalības kritērijiem. Tika izveidotas divas grupas, kuru dalībniekiem bija analizētas interiktālā EEG pieraksta pamatritma izmaiņas, aktivācijas provju efekts un izmaiņas neirovizualizācijā. Datu ievadei un apstrādei tika izmantotas programmas Microsoft Office Excel 2007 un IBM SPSS Statistics Version 22.0. Rezultāti: Ar 3,5% lielu pārsvaru pamatritma izmaiņas tika atrastas grupā bez epielptiskas aktivitātes interiktālā EEG. Visbiežāk sastopamās pamatritma izmaiņas abās grupās ir dezorganizācija un ritms ar zemu amplitūdu. Pacientiem bez epielptiskas aktivitātes interiktālā EEG ar aktivācijas manevriem nebija iegūtas nozīmīgas papildus informācijas. Bet 40.4% pacientiem ar epilptisku aktivitāti interiktālā EEG ar aktivācijas manevriem tika atkālta slēptā epileptiskā aktivitāte, un 36,2% izmainījās jau esošas epileptiskās aktivitātes raksturs. Ar pārsvaru 1,5% neirovizualizācijā biežāk tika atrastas izmaiņas grupā bez epielptiskas aktivitātes interiktālā EEG. Smadzeņu organisks bojājums abās grupās bija visbiežāk sastopamā atradne, ar 12% pārsvaru tas biežāk redzams pirmās grupas pacientiem, bet ar 7,9% un 4,1% attiecīgi novērojamas rievojuma izmaiņas, savukārt smadzeņu vēderiņu paplašināšanos biežāk atrod otrajā grupā. Neirovizualizācijā atrastā perēkļa lokalizācija sakrīt ar EEG epileptiskās aktivitātes lokalizāciju 64% pacientu. Secinājums: Daļai epilepsijas pacientu interiktālā EEG nevar atrast epileptiformu aktivitāti. Abu grupu smadzeņu pamatritma pierakstā ir redzamas izmaiņas. Izpētot EEG laikā veiktos aktivācijas manevrus, iegūtie dati liecina, ka aktivācijas provēm nav būtiskas ietekmes uz EEG pierakstu pacientiem bez epileptiformas aktivitātes, bet pacientu, kuriem izmeklējuma beigās tika atklāta epileptiska aktivitāte bija relatīvi maz, līdz ar to provokācijas proves nebija efektīvs diagnostikas instruments. Abās grupās lielākajai daļai pacientu bija atrastas izmaiņas neirovizualizācijā. Pētījuma laikā tika atrastas izmaiņas gan EEG pierakstā, gan neirovizualizācijā ,kuras prevalē vienā no grupām, bet neizdevās identificēt specifiskas izmaiņas, kas būtu raksturīgas tikai vienai grupai.