6533b7d3fe1ef96bd12603ed

RESEARCH PRODUCT

Comparison of the smile perception and smile characteristics among Latvian and Uzbek population

subject

description

Šī pētījuma mērķis bija: 1) izpētīt Latvijas un Uzbekistānas iedzīvotāju smaida raksturojumu 20-35 gadu vecuma grupā, 2) un salīdzināt smaida pašvērtējumu Latvijas un Uzbekistānas iedzīvotāju vidū. Metodes: 1) Tika uzņemtas piecdesmit dalībnieku no Latvijas un piecdesmit dalībnieku no Uzbekistānas pilna smaida fotogrāfijas, kurās novērtēja smaida estētiskās īpašības (smaida tips, smaida simetrija, smaidā parādīto zobu skaits, augšžokļa priekšzobu malas novietojums attiecībā pret apakšlūpu, tika pētīts augšžokļa incisīvu izliekums attiecībā pret apakšlūpu). 2) Lai novērtētu dalībnieku smaida pašnovērtējumu, tika izveidota anketa latviešu, uzbeku, angļu un krievu valodā. Dalībniekiem tika nosūtīta anketa, kas tika izmantota, lai novērtētu pašapmierinātību ar smaidu Latvijas un Uzbekistānas dalībnieku vidū. Lai analizētu saistību starp etniskajām grupām un mainīgajiem lielumiem, tika veikti Vilkoksona-Manna-Vitnija un Spīrmana testi. Datu analīzei tika izmantota programmatūra SPSS 27.0 (IBM Corp.). Rezultāti: Būtiska atšķirība tika novērota smaida tipa izplatībā (p = 0,009) un smaidā parādīto zobu skaitā (p = 0,05) Latvijas un Uzbekistānas dalībnieku vidū. 42% Latvijas un 32% Uzbekistānas dalībniekiem, kuri aizpildīja anketu, tika veikta ortodontiskā ārstēšana. Vienāds respondentu skaits no abām valstīm (9 dalībnieki) bija apmierināti ar ortodontiskās ārstēšanas iznākumu. Smaida pašnovērtējums ievērojami atšķīrās divās grupās (p = 0,004). Lielāks dalībnieku skaits no Uzbekistānas bija apmierināts ar smaida estētiku. Mēs noskaidrojām, ka 44% respondentu no Uzbekistānas un 16% respondentu no Latvijas neko nemainīs. Tomēr no tiem, kas vēlētos mainīt jebkādas smaida iezīmes, lielākā daļa dalībnieku vēlētos mainīt savu zobu krāsu (50% Latvijas respondentu un 26% Uzbekistānas respondentu). Mēs novērojām, ka abu valstu dalībnieku vēlamā smaida līnija ir augšžokļa incisīvu izliekums paralēli apakšlūpai. Secinājums: Latvijas un Uzbekistānas iedzīvotāju vidū tika novērotas smaida raksturlielumu atšķirības un nedaudz atšķīrās smaida pašnovērtējums. Tomēr ievērojama atšķirība smaida uztverē starp divām etniskajām grupām netika pamanīta.