6533b7d3fe1ef96bd1260411

RESEARCH PRODUCT

Akvaporīnu loma raugu šūnu dehidratācijas procesā

subject

description

Bakalaura darba mērķis bija izpētīt akvaporīnu lomu raugu šūnās dehidratācijas un sekojošas rehidratācijas laikā. Lai sasniegtu šo mērķi izmantoja sekojošos rauga Saccharomyces cerevisiae celmus: ANT29 - izejas celmu ar AQY1 un AQY2 akvaporīnu gēniem, ANT27 - celms ar AQY1 gēna pārekspresiju, un YSH1172 - celms ar abu akvaporīnu gēnu delēciju, kurus sadarbības ietvaros piegādāja Lisabonas Universitāte. Dehidratācijas eksperimentiem izmantoja šūnas no stacionārās augšanas fāzes, kura iestājās 30. augšanas stundā visiem celmiem līdzīgi. Pētīja raugu rezistenci dehidratācijai atkarīgi no pavadīta laika stacionārajā augšanas fāzē. Iegūtie dati parādīja, ka AQY1 pārekspresija raugu šūnās neietekmēja šūnu spējas pārdzīvot dehidratāciju-rehidratāciju un visos paraugos šūnu dzīvotspēja pēc dehidratācijas bija līdzīga izejas celmam. Konstatēts, ka dehidratēto šūnu dzīvotspēja pēc ātrās rehidratācijas būtiski zemāka paraugos, kuru biomasu dehidratācijai izmantoja no 60. augšanas stundas. Akvaporīnu delēcija padarīja raugu šūnas nespējīgas pārdzīvot dehidratāciju-rehidratāciju – visos paraugos šūnu dzīvotspēja bija zema. Atklāts, ka raugu celms ar abu akvaporīnu delēciju sāk strauji zaudēt dzīvotspēju jau pirmājās dehidratācijas procesa stundās salīdzinājumā ar izejas celmu un ANT27. Sauso vielu zudums dehidratācijas-rehidratācijas ietekmē bija līdzīgs visiem celmiem, visos paraugos. Darbā novērtēja hipoosmotiskā un hiperosmotiskā stresa ietekmi uz raugu šūnu rezistenci dehidratācijai: pirms dehidratācijas raugus atmazgāja ar destilētu ūdeni, inkubēja ūdenī un 1 M ksilīta šķīdumā trīs stundas. Eksperimentos iegūtie dati liecina, ka izejas celma un ANT27 rezistence dehidratācijai nemainījās hipoosmotiskā stresa ietekmē, turpretī YSH1172 celma dzīvotspēja samazinājās gandrīz līdz nullei. Hiperosmotiskā stresa ietekmē visu raugu celmu rezistence dehidratācijai būtiski pieauga, izmantojot ātro rehidratāciju.