6533b7d3fe1ef96bd1260460

RESEARCH PRODUCT

Kimberlijas procesa kā konfliktu novēršanas instrumenta ietekme uz bruņotajiem konfliktiem Āfrikas valstīs

subject

description

Pasaules vēsturē ir ierakstīti daudzi militārie konflikti, kas nesuši milzīgus cilvēku upurus. Laikam ritot, arī konfliktu cēloņi un to veidi ir mainījušies. Aizvien biežāk par konfliktu iemesliem kļūst dabas resursi, kuru vērtība pasaules tirgū arvien pieaug. Viens no vērtīgākajiem dabas minerāliem ir dimants. Tā kā daudzas stratēģiski nozīmīgas „konfliktu dimantu” ieguves vietas atrodas Āfrikas valstīs, tajās 90. gados izcēlās pilsoņu kari, kuru rezultātā cieta un joprojām cieš mierīgie iedzīvotāji un karadarbībā iesaistītās valstis. Apzinoties mūsdienu bruņoto konfliktu komplicēto raksturu un aktualitāti, par bakalaura darba galveno pētniecisko problēmu tika izvirzīts jautājums par to, vai Kimberlijas Process un jaunizveidotā dimantu sertifikācijas shēma 5 gadu laikā ir kalpojusi arī kā konfliktu novēršanas mehānisms, un ir spējusi samazināt konfliktu intensitāti Āfrikas valstīs. Darba mērķis ir detalizēti izpētīt Kimerlijas Procesa ieviešanas un īstenošanas procesu Āfrikas valstīs - Angolā, KDR, Libērijā un Sierraleonē, kā arī bruņotu konfliktu attīstību un intesntitāti laika posmā no 2003. – 2008. gadam. Bakalaura darbam autore izvirzīja hipotēzi – Kimberlijas Procesa kā konfliktu novēršanas mehānisma ieviešanu kavē Angolas, Kongo Demokrātiskās Republikas, Libērijas un Sjerraleones valstu vāji attīstītās politiskās sistēmas. Izvirzītā hipotēze tika pārbaudīta balstoties uz pieejamo materiālu par aplūkojamo problemātiku, izmantojot dokumentu un normatīvo aktu analīzi, kas balstās uz konkrētās problēmas izpēti, pielietojot teorētisko materiālu. Kimberlijas procesa kā konfliktu novēršanas mehānisma ieviešanu darbā aplūkotajās Āfrikas valstīs kavē vairāki vienojoši faktori: valdību izvēlētā taktika ieviest iekšējās kontroles mehānismu, lai izpildītu KP prasības, tajā pašā laikā nenodrošinot to tālāku realizēšanu praksē; valsts amatpersonu nelikumīgā rīcība, garantējot šķietamu drošību dimanta raktuvju strādniekiem un izmantojot varas pozīcijas, lai gūtu sev finansiālu labumu; joprojām ir augsts dimantu raktuvēs nelikumīgi nodarbināto skaits, kas liecina par vājo licencēšanas mehānismu KP dalībvalstīs; dalībvalstis sniedz neadekvātus un neprecīzus datus par dimantu eksportu, veicinot dimantu nozares necaurskatāmību valstī; valstis nepietiekami izmanto pilsoniskās un starptautiskās sabiedrības palīdzību; valstis piemērojušas neizprotami zemu dimantu eksporta nodokli (3% apmērā), kas nes neadekvāti zemus ienākumus valsts budžetā. Taču visbūtiskākā valstu problēma ir politiskās, sociālās un ekonomiskās situācijas vājā attīstība, kas liedz pilnvērtīgi īstenot KP prasības.