6533b7d3fe1ef96bd1260e37

RESEARCH PRODUCT

Spontāna bakteriāla peritonīta pacientu raksturojums

subject

description

Ievads. Spontāns bakteriāls peritonīts (SBP) ir ascīta šķidruma infekcija apstākļos, kad nav konstatējams intraabdomināls ķirurģiski ārstējams iemesls. Tā ir bieža komplikācija pacientiem ar aknu cirozi un ascītu, un SBP attīstība ir saistīta ar sliktu prognozi un augstu mirstību. Pētījuma mērķis. Noskaidrot biežākās klīniskās izpausmes un laboratoriskās izmaiņas “LIC” pacientiem ar aknu cirozi un SBP, lai to varētu agrīni diagnosticēt un ārstēt. Materiāli un metodes. Retrospektīvs pētījums, kurā iekļauti 146 aknu cirozes pacienti ar ascītu, kuriem veikta abdomināla paracentēze SIA “RAKUS” stacionārā “LIC” laika periodā no 2013.-2016. gadam. Pacientu vidējais vecums 54.5 gadi, 51.4% bija vīrieši. Pētījumam nepieciešamie dati iegūti no slimnieku medicīniskajām kartēm. Par SBP kritēriju šajā pētījumā pieņemts PMN skaits ascītā ≥250 šūnas/mm3 un/vai pozitīvs ascīta uzsējums. Iegūtie dati analizēti, izmantojot IBM SPSS Statistics 22.0. Rezultāti. 26.7% no pētījumā iekļautajiem aknu cirozes pacientiem tika konstatēts SBP. Visbiežākais SBP variants bija CNNA (81.0%), tam sekoja MNB (9.5%), klasisks SBP (7.1%) un polimikrobiāls bakterascīts (2.4%). Ascīta šķidruma uzsējums 19.2% no visām SBP epizodēm bija pozitīvs, 52.4% negatīvs un 28.5% nebija veikts. SBP epizodēs biežākās klīniskās izpausmes bija vēdera apjoma palielināšanās (100%), vēdersāpes (66.7%), elpas trūkums (50.0%) un encefalopātija (50.0%), retāk bija paaugstināta ķermeņa temperatūra (40.5%), caureja (38.1%) un slikta dūša / vemšana (31.0%). Vēdersāpes un slikta dūša / vemšana statistiski ticami biežāk bija SBP gadījumos, salīdzinot ar ne-SBP gadījumiem (respektīvi p=0.019 un p=0.040). SBP grupā leikocītu skaita mediāna perifērajās asinīs bija 10.24 x 10^3/µl, tā bija augstāka nekā ne-SBP grupā, tomēr statistisko ticamību nesasniedza (p=0.064). SBP grupā CRO bija 57.50 mg/l, ascīta grupā bez SBP - 32.05 mg/l (p=0.001). 66.6% no SBP epizodēm ascīta šķidrums bija duļķains, tas bija statistiski ticami biežāk salīdzinot ar ne-SBP epizodēm – 30.3% (p=0.001). SBP pacientiem bija ievērojami augstāka intrahospitālā mirstība, salīdzinot ar ne-SBP pacientiem (25.6% pret 10.7%, p=0.031). SBP pacientiem ar letālu intrahospitālo iznākumu bija statistiski ticami augstāks Child-Pugh (12 pret 9) un MELD (22.5 pret 14.0) punktu skaits nekā izdzīvojušajiem SBP pacientiem. Secinājumi. SBP ir bieža infekcioza komplikācija pacientiem ar aknu cirozi un ascītu (26.7%), un tā attīstība nozīmīgi paaugstina intrahospitālo mirstību. Vēdersāpes, slikta dūša / vemšana un paaugstināts CRO ir tās pazīmes, kas liecina par iespējamu SBP attīstību. SBP pacientiem ar augstākām Child-Pugh un MELD punktu skaita vērtībām biežāk ir letāls iznākums.