6533b7d3fe1ef96bd1260e52

RESEARCH PRODUCT

Mātes pagātnes traumatiskie notikumi, traumas simptomi un sākumskolas vecuma bērnu uzvedības īpatnības

subject

description

Rezumējums Maģistra darba „Mātes pagātnes traumatiskie notikumi, traumas simptomi un sākumskolas vecuma bērnu uzvedības īpatnības ” mērķis, noteikt, kādas saistības pastāv starp māšu pagātnes traumatiskajiem notikumiem un bērnu uzvedības īpatnībām, kuri traumatiskie notikumi visvairāk saskaņojas ar bērnu uzvedības traucējumiem un kādas saistības pastāv starp māšu traumas simptomiem un bērnu uzvedības īpatnībām. Pētījumā piedalījās 62 mātes vecumā no26-40 gadi, kuru bērni mācās 1.-2.klasēs. Māšu vidējais vecums 34 (M=34,11;SD=0,47)gadi. Lai noskaidrotu mātes pagātnes pieredzi bērnībā, pusaudžu gados un pieaugušajā vecumā tika izmantota Traumatisko pagātnes notikumu aptauja (Traumatic antecendents Questionnaire (TAQ) – Herman JL, van der Kolk B.), kas tika tulkota no angļu valodas; mātes traumas simptomus - Traumas simptomu aptauja (Trauma Symptom Inventory TSI, autors Briere,J.) un lai novērtētu bērnu uzvedības īpatnības - Ahenbaha Bērnu uzvedības novērtējuma anketa - Vecāku novērtējums. Lai atbildētu uz jautājumiem, kāda ir saistība starp mātes pagātnes pieredzi, traumas simptomiem un bērna uzvedības īpatnībām, tika izmantota korelāciju analīze. Šajā izlasē bērnībā piedzīvotā trauma statistiski nozīmīgi korelē ar šādiem simptomiem: seksuālas problēmas, identitātes neskaidrība, kas nozīmē, ka bērnībā gūtās traumas veicina to, ka mātēm attīstās tādi traumas simptomi kā seksuālās problēmas un identitātes neskaidrība. Iegūtie rezultāti rāda, ka pastāv statistiski nozīmīga saistība starp mātes simptomiem un bērnu internalizētajām un eksternalizētajām uzvedības problēmām, kas nozīmē, ka pieaugot mātes traumas simptomiem, palielinās arī bērnu internalizētās un eksternalizētās uzvedības problēmas. Iegūtie rezultāti ļauj spriest, ka būtiskākais ir ne traumas veids vai laiks, bet – cik izteikti ir traumas simptomi, mātes aktuālā pašsajūta, kā viņa ir tikusi galā ar piedzīvoto traumu. Mātes traumas simptomu izteiktība nav vienīgais iemesls, kāpēc bērnam rodas uzvedības problēmas, taču praktiķiem strādājot ar bērnu eksternalizētajām vai internalizētajām problēmām, būtu vēlams ņemt vērā šos rezultātus. Kā arī iegūtie rezultāti liecina, cik svarīgi ir sniegt atbalstu bērnu mātēm, kuru bērniem ir uzvedības problēmas. Atslēgas vārdi: trauma, traumas simptomi, bērna uzvedības īpatnības.