6533b7d3fe1ef96bd1260e81

RESEARCH PRODUCT

Depresijas līmeņa un tā simptomu atšķirības meitenēm un puišiem no pilnām un nepilnām ģimenēm.

subject

description

Bakalaura darba jautājums ir: vai pastāv statistiski nozīmīgas atšķirības depresijas līmenī un tā simptomos starp meitenēm un zēniem no pilnām un nepilnām ģimenēm. Datu ievākšanai tika izmantota Marijas Kovacs „Bērnu depresijas aptauja” (CDI), kas ir izstrādāta 1977.gadā, bērniem vecumā no 7 līdz 17 gadiem. CDI ļauj novērtēt 5 jomas, kurās visvairāk izpaužas bērna depresija: garastāvoklis, savstarpējo attiecību problēmas, neefektīvas darbības sajūta, anhedonija, negatīvs pašvērtējums. Lai kontrolētu mainīgos, kas varētu ietekmēt depresiju, tika izstrādāta “Demogrāfiskā aptauja”. Pētījuma piedalījās skolnieki, kas mācās 8.-11. klasēs. Kopumā pētījumā piedalījās 120 pusaudži vecumā no 14 līdz 18 gadiem, 60 vīriešu dzimuma pārstāvji un 60 sieviešu dzimuma pārstāvji (pa 30 cilvēku katrā apakšgrupā). Pusaudži tika sadalīti 4 grupās pa 30 cilvēkiem – meitenes no pilnām ģimenēm, meitenēs no nepilnām ģimenēm, zēni no pilnām ģimenēm un zēni no nepilnām ģimenēm. Katras izlases vidējais vecums ir 16,4-16,5 gadi. Bakalaura darbs pamatots uz pētījumiem un teorētiskām atziņām, kas aplūko meiteņu un zēnu attīstību pilnās un nepilnās ģimenēs, dzimumatšķirības un depresijas rašanas mehānismus (Amato & Keith, 1999; Davison, Neale & Kring, 2004; Du, Schuldlich & Cumming, 2003; Ellis & Gorber, 2000; Krajg, 2002; Sheffer, 2003; Vaicicieliene, 2002). Pētījuma gaitā tika noskaidrots, ka nepastāv statistiski nozīmīgas atšķirības depresijas līmenī un tā simptomos starp pusaudžiem no pilnām un nepilnām ģimenēm, ka arī starp zēniem un meitenēm statistiski nozīmīgas atšķirības depresijas līmenī un tā simptomos parādas tikai starp zēniem un meitenēm no nepilnām ģimenēm un tikai slikta garastāvokļa apakšskalā. Atslēgas vārdi: depresija, depresijas līmenis, depresijas simptomi, pilnā ģimene, nepilnā ģimene, pusaudzis.