6533b7d3fe1ef96bd1261817

RESEARCH PRODUCT

Kibernoziegumi no kriminoloģijas skatpunkta

subject

description

Darbā ir noskaidrots, kas ir kibernoziegums un cik bīstams tas ir ikvienam pasaules iedzīvotājam. Autors ir konstatējis, ka personas, kas nodarbojas ar kibernoziedzību, sāk savu darbību jau no maza vecuma. Personas sāk savu noziedzīgo ceļu jau no padsmit gadu vecuma un, ja agrāk bija jāuzmanās no profesionāļiem, kas ir ieguvuši speciālās zināšanas skolā un universitātē, tad tagad bērniem, kas iespējams pat vēl nevar tikt sodīts, jo nav sasnieguši 14.gadu vecumu. Pietiek ar piekļuvi internetam, lai pašmācības ceļā apgūtu noziedzīgās darbības pamatus un ar mazu palīdzību klātienē vai on-line, kļūtu par profesionālu kibernoziedznieku vēl pat nesasniedzot kriminālatbildības vecumu. Darbā ir veikta kibernoziegumu starptautisko un vietējo tiesību normu izpēte un skaidrojums iedalot kibernoziegumus 5 grupās un ir pievērsta uzmanība tiesību aktiem, kas inkriminē noziegumus valsts normatīvajā aktā, bet kuri nav iekļauti starptautiskā tiesību akta tekstā. No darbā konstatētā ir izveidojies kibernoziedznieka portrets - 17-25 gadus jauns jaunietis, neprecējies, aizraujas ar tehniskajām sistēmām un mūsdienu tehnoloģijām. Darbā ir konstatēts, ka pamatā visus hakerus var iedalīt 4 lielās kategorijās – White hut, Black hut, Grey hut un Blue hut hakeru apvienības. Bez apvienības pamatā hakeris nedarbojas, lai gan noziedzīgus noziegumus var veikt arī vienatnē, bet bīstamākie uzbrukumi tiek veikti hakeru apvienībām, sakņojot savas darbības un rīcību un veicot noziegumu vienlaicīgi no vairākām vietām pasaulē. Darbā ir konstatēts, ka vārds hakeris sākotnēji nav nesis tik negatīvu nokrāsu, un hakeris sākotnēji ir bijis persona, kas meklē un identificē kļūdas sistēmas un programmas kodos un ir, piedāvājis tos novērst. Hakeru pamatdoma un ideja ir visai informācijai ir jābūt publiski pieejamai. Diemžēl mantkārības dēļ šī skaistā ideja izķēmota, un tagad hakeri ne vien speciāli izmanto kļūdas sistēmā un tīklā, bet arī speciāli bloķē datora darbību un rada apdraudējumu pasaules iedzīvotājiem. Ir apskatīta tiesu prakse un konstatēts, ka ir problēmas kibernoziegumu izmeklēšanā un vainīgo personu sodīšanā. Autors uzskata, ka ievadā izvirzītie jautājumi ir izpētīti un ir sniegts to sīks raksturojums.